Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Kāds nezināms stāsts par mūsu ienaidniekiem... Pirmā daļa.

Autors Draugu draugs

 Šoreiz ne par tiem naidīgajiem spēkiem vai nelabvēļiem, kas katrai valstij un tautai ir un var būt savi, bet gan par mūsu ienaidniekiem, kas reizēm esam mēs paši...

 Sakiet, vai bieži Jums ir gadījies sevi pieķert, darot ko nejēdzīgu- ko tādu, par ko jau sākumā zināt, ka tas nesīs nepatīkamas sekas Jums pašiem, par citiem nemaz nerunājot?

 Vai esat no tiem, kas, no rītiem atskanot modinātāja zvanam, visbiežāk turpina gulēt vēl kādu brīdi ilgāk?  Kā jau, pieļauju, noprotat, stāsts nav par uzmošanos no rītiem un mūsu reakciju uz modinātāja signālu, bet gan par mūsu iekšējo stāju un to, kā respektējam sevi, - savu sirdsapziņu, intuīciju, pieredzi- brīžos, kad jārīkojas ir atbildīgi...

 Izrādās, ka cilvēki, kuri neciena sevi un var atļauties būt bezatbildīgi pret sevi, savu veselību un dzīvi kopumā, ir atvērti šādām nejēdzībām no apkārtējās pasaules puses. Tie, kas nesargā, neciena un ienīst sevi, nespēj sargāt, respektēt un mīlēt citus, un tā ir likumsakarība... 

 Cilvēku dzīve ir pienākumu un mūsu paradumu caurstrāvota. Pienākumu apziņa, cik katram tā mums ir, nereti iedarbojas kā dzīvi balansējošs spēks. Taču, tiklīdz cilvēks atļauj pienākumapziņu un sirdsapziņu samainīt pret ieradumu dominanci un varu, tā parādās brīnumi. Cilvēki pat pamanījusies daudzas nejēdzīgas lietas apvienot vienā procesā, sabojājot to labo, ko paralēli dara... Piem. dažs mēdz pastaigāties un baudīt svaigu gaisu ar cigareti zobos; citi atpūšas brīvā dabā vai sporta, kultūras pasākumos, pielejot savu dvēseli ar alkoholu; vēl ir ne mazums bērnu vecāku,smēķētāju, kas savus mazos ved pastaigās un ratiņos, bet paši viņu klātbūtnē indē un sevi un savus bērnus; tas pats notiek tabakmīļu mājās, savējiem nākas sadzīvot ar teroristu pašnāvnieku, kura "mīlestība darbos pāri plūst..." Un vēl ir tādi frukti, kas pat sporto un skrien, bet smakojošo ļuļķi kurina savā mutē....

Kāds nezināms stāsts par mūsu ienaidniekiem... Pirmā daļa.

 Piemēru ir daudz, bet jautājums viens:"KĀPĒC MĒS TIK ĻOTI IENĪSTAM SEVI UN PAT TOS, KURIEM LIEKULĪGI REIZĒM STĀSTAM, KA VIŅUS MĪLAM?!"

 Šī ačgārnā un patiešām jukusī cilvēku pasaule ar visu savu mūsdienu augsto izglītotību ir kļuvusi par kauna traipu un apsmieklu.

 No kurienes mums tāds naids pret sevi un citiem?! Kāpēc cilvēki neredz, ka visbiežāk lielākie ienaidnieki ir nevis tie citi - tur, kaut kur ārpusē, - bet gan mēs paši... Tam visam ir bumeranga efekts- ienīstam sevi, ienīstam citus un atpakaļ saņemam naida, dusmu un neapmierinātības pārpilnību... Mēs labprāt sējam to, ko negribam pļaut...

 

Turpinājums sekos....

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt