Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Meklējot atbildes...Kāda pieredze mūsu Latvijā, kas var likt aizdomāties...

Autors Draugu draugs
 Šī gada 18.martā manā dzīvē ir aizsācies nekad līdz šim nebijis pavērsiens, kas būtiski ietekmējis manu dzīvi, dzīvesveidu, veselību, plānus un darbu ar šo vietni ieskaitot, liekot daudz ko mainīt biežāk nekā to gribētos... Atsevišķos rakstos tieši un citviet netieši esmu publicējis, parādot kādas sekas esmu izjutis, kā tautā mēdz teikt, "uz savas ādas", bet mazāk esmu pieminējis reālos vai iespējamos cēloņus. 
 Kāpēc par to runāju?- tālab, ka šī pieredze ar atšķirībām niansēs skar arvien plašāku sabiedrību Latvijā. Iespējams, ietekmē vai ietekmēs arī Jūs. Pieiešu šai lietai no kādas vēstules pozīcijas, kuru šorīt nosūtīju vienam dzīves pieredzes bagātam ar zinātni saistītam cilvēkam, ar kuru esmu pārrunājis dažus nestandarta notikumus savā un citu cilvēku dzīvē Latvijā, kas skar dzīves kvalitātes, dzīvības un veselības jautājumus no zināmi nezināmā skatu punkta. 
Pabrīdināšu, ka pati vēstules būtība tikai nedaudz un ievada līmenī ieskicēs problemātiku, par kuru, ceru, netrūks veselības, dalīties turpmākajos rakstos. Izlasot šo lielā mērā nerediģēto vēstuli Jūs varēsiet apjaust dažas realitātes un pieredzes, kurām esmu gājis cauri pēdējo apm. 15.g.laikā mūsdienu brīvajā/ne tik brīvajā Latvijā. 
 Vēstulē aprakstītās pieredzes aizvedīs pie tā, kā es personīgi sāku meklēt atbildes uz jautājumiem par mūsdienu sabiedrības kontroles, pārvaldīšanas un arī psiholoģiskās ietekmēšanas līdzekļiem un kā elektromagnētiskā starojuma "piesārņojums", kurš ar katru gadu pieaug arvien straujāk, kalpo sabiedrības modernajām pārvaldes formām un realitātēm, kuras daudzi neapjauš; pagaidām neapjauš.
Līdzībā runājot, cilvēce sēž uz vairākrežīmu elektriskā krēsla, uz kura lēnām sadeg, kur kaitējuma intensitāte sākumā no nosacīti nelielas kļūst par katastrofālu un letālu...  Bezatbildīgie un vienaldzīgie var izdvest frāzi:"Baudi dzīvi, kamēr var!"-bet... Mirstam mēs visi, pamatjautājums- kā un kāpēc? ...
Ar veselību ir tā, kamēr jūties perfekti un Tevi šķiet neskar zināmi nezināmas problēmas, Tu vari joņot pa pasauli, smieties, skriet un darīt iespējami neiespējamas daudzas un pat trakas un nejēdzīgas lietas, taču viss var mainīties pēkšņi, kā tas bijis manā dzīvē, ko nevienam nenovēlētu... Jā, līdz tam vēl pirms apm. 4.mēnešiem jutos gandrīz perfekti, varēju darīt jebko, protams, ievērojot veselības un saprāta principus. Sirdī, apziņā un dzīvesveidā esmu pārsvarā pieturējies pie sportiska un veselīga dzīvesveida teju visa mūža garumā, cenšoties saglabāt līdzsvaru itin visā, taču tas labais, ko daudzi var uzskatīt par teju vai ideālu dzīvesveidu, mani nenosargāja no pēkšņa fizisko spēku zuduma, kas ietekmē arī visas citas cilvēka būtības un dzīves kvalitātes.
Kā sekas tam, ko es nezinu, bet nojaušu un, ko nespēja atklāt nevienas medicīniskās izmeklēšanas, ir mistiski reiboņi, īslaicīgi samaņas un atmiņas zudumi, nespēks un līdzsvara traucējumi un vēl šādi tādi nepatīkami knifiņi, ar kuriem nākas sadzīvot katru dienu kopš tas viss sākās. 
 Esmu līdz tam pieredzējis dažādas krīzes, esmu pārbaudījis dažādus izturības sliekšņus un robežas un ne reizi vien "ieskatījies aiziešanai acīs". Pat, ja gadījās citiem neizturamas sāpes, esmu rūdījies tās pārvarēt, taču nekad nevarēju iedomāties, ka varu savos mazliet virs 40.g. saskarties ar tādu nespēku, ko rada nepārejošu reiboņu problemātika. Kad Tev ir spēks un liela enerģija un milzīga labu darīt griba, bet pēkšņi tu zaudē vairāk kā 50% no tā visa uz nezināmu laiku- tā ir katastrofa, par kuru ir grūti runāt un vēl grūtāk to raksturot. To situāciju ļoti aptuveni var noraksturot kā divu cilvēku lēkāšanu pa batutu, no kuriem viens sver 20kg, bet otrs 120kg. Mazākais un ne tik smagais ātri zaudē kontroli, nokļūst stiprākā ietekmes un viņa veidotās enerģētikas varā. Mazākā izvēle tad ir starp kritienu un pēckritieniem, ar visām no tā izrietošām sekām. Kaut kur kādās niansēs līdzīgi ir ar dzīvi pastāvīgu reiboņu varā... Šo iepriekš minēto batutā lēkāšanas sajūtu vairāk pazīst mazi bērni, bet viņi par to daudz nerunās. Pieaugušie to uztver un saprot pārsvarā teorētiski... Tomēr ir lietas, kurās ir vērts iedziļināties, lai tās neskartu mūs un mūsu jaunāko paaudzi... 
Turpinājumā sekos nedaudz rediģēta un mazliet papildināta iepriekš solītā vēstule no manas dzīves, kurā padalīšos arī ar Jums. Patiesībā vēstule bija plānota kā sava veida ievads tam, ko jau pateicu iepriekš. Uzrunātās personas vārds mainīts... 
"Labrīt, Ivo! 
Paldies par ļoti bagātīgo un apjomīgo informāciju! 
Starp citu, atsaucoties uz mūsu telefonsarunā pieminēto novērojumu, ka nakts stundās īpaši no apm. plkst.2-3 savā dzīvesvietā, kad bez dzirdamiem traucējumiem naktī automātiski uzmostos un tas notiek ar uzkrītošu regularitāti drīz jau mēnesi, un arī šis rīts nav izņēmums, ir kāds novērojums, kas liek vēl vairāk aizdomāties par mūsu sarunā paustajām atziņām. 
 Lieta tāda, ka kādus pāris mēnešus nebiju ciemos, bet šoreiz sakarā ar kādu jubileju sanāca pārnakšņot citviet un mājā, kur agrākos gadus ilgi dzīvots un, man pašam par pārsteigumu, otro reizi nepilnu 4mēnešu laikā nogulēju naktī kā mazs bērns un uzmodos bez galvas sāpēm un bez reiboņiem(pirmā reize bija maijā, kad ar ģimeni nakšņojām Lietuvā). 
 Vakar vakarā atgriezāmies savās mājās Jūrmalā un atkal jau pirmās stundas laikā sajutu, ka te nav labi- te nav kaut kas tīrs ar to mainīgo elektromagnētisko starojumu un vai citām lietām, ko līdz galam neapjaušu vai vienkārši nezinu...
 Tagad kluss, mazie guļ un ir brīdis ko pavērtēt un aizdomāties... 
 Domāju "paeksperimentēt" ar dzīvošanu un nakšņošanu citviet un pavērot, kā mainās ārējās ietekmes uz veselību un, kā mazinās nenoskaidroto cēloņu sekas. 
Kamēr šo rakstu, atcerējos, ka šogad vēl februārī un pēc tam arī mazliet martā ar ģimeni noīrējām uz apm. 3.nedēļām dzīvošanu citviet un pēc tam, kad atgriezos mājās, kādā rītā sāka parādīties ļoti nepatīkami simptomi veselībā, kurus tad noturēju par gripu vai tās paveidu. Pēc dzīvošanās pa slimnīcām un neskatoties uz smago stāvokli, kādā pirmajā reizē slimnīcā nonācu, atlabu ļoti ātri un jau trešajā dienā palaida mani mājās. Nekādus medikamentus nebiju lietojis atlabšanas procesā, tikai pie sistēmas daudzkārt mani lika, bet visas pārbaudes un mērījumi liecināja, ka ar manu veselību viss ir vislabākajā kārtībā. Nokļuvu mājās, smagie reiboņi, līdzsvara traucējumi utml. uz ilgāku brīdi bija pārgājuši, taču sāku just milzīgu vājumu un tā kādu nedēļu, līdz nosacīti palika labāk un atgriezos darba dzīvē. Tad ar dažu nedēļu nobīdi bēdu stāsts atsākās- atkal spēcīgi reiboņi un pakārtotas bēdas, kuras diennakts laikā nepierimst, kamēr atrodos savās mājās. Savās mājās jutos vissliktāk un ar laiku ne es vien.
 Varbūt smieklīgi, bet labākā mainīgā pozīcija, kur spēju kaut minimāli restartēt situāciju sev par labu piem.,maijā un jūnijā un vēlāk, bija uz batuta, kur kopā ar savu puiku izlēkājoties citreiz arī 30 un vairāk minūtes palika vismaz uz kādu brīdi jūtami labāk. Citas lielākas un mazākas slodzes, ko pielietoju, tam nepalīdzēja. Gandrīz visu laiku sajūta, it kā būtu izkāpis no laivas vai kuģa, kuru vētra ilgstoši mētājusi; pat naktī reizēm sanāk mosties ar tādu sajūtu- ūdens viļņu un mikroviļņu varā...
 Vēl viena lieta ir tā, ka manā mājā pēdējos pāris gadus laiku pa laikam apmetās kāds padomju laiku disidents mājas daļā, kuru ar savu ģimeni es neapdzīvoju- zinot viņa dzīves stāstu(nezinu, nevaru zināt, vai patiess tas un īsts), viņš ir bijis daudz čekistu vajāts Latvijā un ne tikai, un arī "brīvvalsts", šajos laikos viņam ienaidnieku politikā netrūkst. Kopš viņu pazīstu, esmu pamanījis vairākas dīvainas lietas, kuras agrāk nebija tik uzkrītošas dažādos dzīves notikumos, kurus, ja vien tie būtu tikai daži, varētu saukt par neveiksmīgu sagadīšanos. Tas ir garāks stāsts, bet saistīts ar tādām realitātēm, kā manu telefonsarunu noklausīšanos, cilvēki nereti nevarēja sazvanīt mani, īsziņu nepiegādāšanu, e-pasta uzlaušanu, viedierīču iznīcināšanu(3.gb.) programmatūras un datoru cietā diska veidā ar hakeru palīdzību. Tāpat nejaušas tikšanās uz ielas vai ceļiem ar svešiniekiem dīvaiņiem, kuri mani aizdomīgi un tendenciozi personīgi izprašņā.utt. Īstenībā daudz momentu var salasīt, kur var manīt nekorektas darbības no, pieļauju, drošības struktūru puses. Man pat reizēm labi zināmi cilvēki un agrākie darba kolēģi saka, ka novērojuši lielas problēmas telefonsaziņā ar mani un es pārsvarā esmu nepieejams, ārpus zonas, īsziņas nesaņemu, manas ziņas, zvani nesasniedz adresātus utml; bija pat daži tādi, kas dzirdējuši, ka reizēs, kad izdevās sazvanīties, ir dzirdami traucējumi, citas balsis un trokšņi, tika slāpēta mūsu sarunas kvalitāte, pat, ja tehniski citi ierobežojumi nepastāv. Ir mainīti operatoru operatori Lv un telefoni, bet risinājuma nebija, līdz saziņa ar citiem palika arvien retāka un es kļuvu sociāli mazaktīvāks- uz ilgu laiku. To visu es jau sen saucu par sīkumiem, kuriem lielu vērību apzināti necentos pievērst iepriekš. Starp citu, traucējumi komunikācijā izzuda, kad biju ārzemēs kādus gadus un lietoju viņu operatorus, zvanot uz Latviju... 
 Pats, pat necenšoties saasināt savu uzmanību uz šīm un daudzām tamlīdzīgām lietām,- gribu vai nē, bet dažkārt tas viss notiek tik uzkrītoši, ka tu nevari to nepamanīt un jautājumi rodas. 
 Šis nav tas stāsts par iedomātu vajāšanas māniju- ja es sauktu lietas precīzos vārdos un atsevišķos notikumos iepītu(atklātu) arī precīzi man zināmus dažus faktus un notikumus, valsts institūcijas, arī dažus vārdus un uzvārdus, tas tikai lieki šķiestu tautas naudu, ko lietotu VDD u. c. valsts "kontrolieri" iztaujājot mani kā esošās sistēmas iespējamu pretinieku. 
Atceros dzīves laiku, kad politiski, nepiederot nevienai partijai, biju ļoti aktīvs, - šajā ziņā es biju individuālists, kāds arī tagad esmu- zinu, ka tajos gados, apm. no 2003.g-2009.,nonācu tolaik drošības policijas redzeslokā, lai arī formāli un pēc būtības pārkāpumi no manas puses nebija. Esmu vienmēr atklāti iestājies par visu cilvēku tiesiskumu, pret korupciju, atklājis atsevišķas slepenpolitikas darbības Latvijā. Varbūt ar to saistīta pastiprināta uzmanība no valsts drošības iestādēm, nezinu, pieļauju- viss iespējams. 
 Bija daži gadi, kad, strādājot svešās zemēs, biju klusējis, bet tad ap 2017.g. atsāku rakstīt dažādām vietnēm, portāliem, arī valsts kontroles institūcijām savas atziņas, pārdomas, jautājumus, novērojumus utt. Tad izveidoju kādus blogus, pēdējais no tiem: www.manaitautai.lv, kur dalos, kā to var darīt jebkurš, savās pārdomās un subjektīvajā pieredzē. 
 Tāds, nu, garāks stāsts sanācis, lai gan tas ir pavisam niecīgs fragmentiņš no realitātēm un to aizkulišu apzināšanās meklējumiem manu īpaši pēdējo gadu darbībā un dzīvē. 
 Ar labu rītu!"
P. S. Vēstules nobeigumā pieminēšu šajā rakstā nepieminēto, bet manuprāt vienu no, ļoti iespējams, lielajiem faktoriem, kas pasliktināja gan manu veselību, gan zinu, kopš padziļināti urķējos elektromagnētiskā starojuma piesārņojuma realitātes apzināšanā, ietekmē arī pat ļoti daudzus citus. Problēma ir tajā, ka cilvēki neuzdrošinās, pat kaunās par to runāt, baidīdamies izskatīties pēc dīvaiņiem, lai gan cietēji no šī laikmeta pieaugošā elektrosmoga ir gados arvien jaunāki cilvēki, arī bērni, un te nav runa tikai par 4G bezvadu interneta neapdomīgu lietošanu, vai 5G , kas eksperimentāli ja vēl nav ticis, tad tiks vietām aktivizēts.
 Tas process un nevēlamās pārmaiņas un sekas nenotiek uzreiz, tāpēc cilvēki var nesaprast apdraudējuma faktiskos cēloņus, taču liekot kā puzles gabaliņus savas dzīves fragmentus un notikumus, mēs iegūsim kopainu tam visam, kas šobrīd ir līdz galam neapjausts... 
  Ir vispārzināms, ka daudzi cilvēki mācās tikai no savām kļūdām un nereti tad, kad daudz kas neatgriezeniski nokavēts. 
 Esmu arī bijis no dullajiem, kas varēja atļauties sēdēt wifi stundām ilgi un darīt savas svarīgās lietas, nedomājot par ilgtermiņa sekām. Daudzi aizmieg pie savām viedierīcēm, mēs tiekam nemitīgi intensīva elektromagnētiskā starojuma nomocīti, nedomājot par to, kamēr neseko rezultāts- sāpes, galvassāpes, reiboņi, visādas neiroloģiskas kaites, kuras caur sāpēm piespiež domāt.
 Paredzamā varbūtība...Ja savu dzīvi esi pirms tam čakarējis daudz(dzīvodams neveselīgi), Tev būs vieglāk noticēt mūsdienu medicīnas speciālistu skaidrojumiem un tam, kā var nointerpretēt Tavu, lai nedod Dievs, pēkšņo neiroloģisko saslimšanu, bet, ja esi bijis veselīgas dzīves piekritējs un grēkojis pa lielam "tikai" ar regulāru un ilgstošu"sauļošanos" bezvadu internetā, Tev varētu būt grūtāk noticēt moderno dakteru pasaciņām. Pēdējos mēnešos esmu ieklausījies daudzos šāda tipa stāstos... 
Pat tad, kad mēs runājam pa savu mobilo tālruni, tikai retais izmanto skaļruni. Cik nav to, kas atļaujas dienā norunāt stundu un vairāk, turot teroristu sev pie auss; mazākais ļaunums ir - ievērot distanci. Bērni, jaunieši, vīrieši un sievietes un vienalga, lai cik pareiza un atbildīga ir Tava dzīve citās lietās, grēkojot ar pastiprinātu e-magnētiskā starojuma intensitāti, kaut vai ilgstoši runājot pa mobilo ierīci, ikviens spēlējas ar uguni un savu likteni... Follija ietērps nepalīdzēs... :D
Tāpat, cik daudz ir tādu, piem. mājsaimnieču, kas, gatavodamas ēst, nereti sēž arī virtuvē pie savas viedierīces, turklāt ilgstoši atrodas tuvā distancē pie ledusskapja/saldētavas, lai gan apstarojuma riska zona, runājot par pēdējo, ir nieka 1metrs un nevajag daudz, lai pārmaiņas nemanāmi aizsāktos.. Jāpiemin, ka tieši mūsu smadzenes, asinis un asinsrite "tiek pabarotas visdāsnāk"...
Par galvas sāpēm, migrēnām, reiboņiem utml. lai cilvēki nebrīnās. Nekādi neirologi un citi logi Jums nepalīdzēs, apkarojot nevēlamos simptomus Jūsu veselībā. Labākais, ko Jūs saņemsiet no lv čekistu sistēmā atšķaidītu programmu medicīnisko aprūpi nodrošinošiem speciālistiem- standarta piedāvājumā būs zāles epilepsijas slimniekiem- turklāt kā brīnumzāles "visos  gadījumos... Vai ironija? - vairāk patiesība nekā pārspīlējums. To ir apliecinājuši neviens vien, kuriem mūsdienu medicīnas speciālisti nevar noteikt diagnozi vai kuri mocās ar galvassāpēm, līdzsvara, koordinācijas traucējumiem, reiboņiem u.c. kaitēm.
 
 Pat mūsdienu labie un pareizie vecāki savus mazos bērnus ved pastaigā ratiņos, dodot bērniem savu devu kaitējuma. Vai nav absurds, vedam bērnus atpūtā, pastaigā, lai iemidzinātu, bet paši tuvplānā turam viņus apdraudējuma pavadā, runājot savus neatliekamos stāstus ar citiem pa telefonu, vai "vēl jaukāk" dodam viedierīces bērnu rokās kā nomierinošo līdzekli... Pēc tam brīnamies, kāpēc mūsdienu bērni tik hiperaktīvi, haotiski, slimo ar autismu utml.  Mēs baidamies no terorisma pasaulē, bet nebaidamies paši kļūt par sevis un savu bērnu apdraudējumu ar savu neapdomību un nedomāšanu par šī laikmeta krīzi, kuru vēl spilgtāku padarīs 5G revolūcija. Starp citu Latvijas sakaru operatori" ar lv varas cilvēku piekrišanu grib kļūt par pirmrindniekiem Eiropā, aktivizējot 5G eksperimentus ar Latvijas cilvēkiem. "Draudzīgais" internets Jums patiks- zviedz čekistu režīma izdzimumi, labprāt pakalpojot, kad vajag Amerikas piemēram un prasībām un, kad pašiem der, arī mauzoleja sektai Maskavā... 
Ja angļu valoda nav sveša, ieteiktu noklausīties šo brīdinājumu:

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt