Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Kroņvīruss. 70 dienas par vēlu, pamošanās citādā pasaulē...

Autors Draugu draugs

  Der zināt: Sekojošā raksta mērķis nav vēl vairāk satraukt vai sēt paniku šī laika nomācošajā situācijā pasaulē, bet ļaut cilvēkiem paskatīties uz cēloņu un seku likumsakarībām kroņvīŗusa šī brīža uzvaras gājienā. Lai to piebremzētu un uzveiktu, ir ne tikai kaut cik jāpazīst ienaidnieks, kas, kā un kāpēc uzbrūk.

Kad daudz labu iespēju sevi sargāt ir nokavēts, ir jāmācās no to tautu pieredzes, kuras jau būtiski cietušas un jāprot vismaz viņu kļūdas neatkārtot!!! Tikai šādā kontekstā, lūdzu, uztvert visu satraucošo, ko lasīsiet turpinājumā. Cilvēkiem ar vājiem nerviem un sliktu pašsajūtu šo, iespējams, labāk nelasīt, jo var gadīties, ka līdz dažai labai ziņai, kas vairāk raksta noslēgumā, nebūs jaudas aizceļot... Saturs nebūs viegls, lai arī būs pa dažai cerīgākai ziņai:

 Latvija ir no Eiropas un pasaules valstīm, kura uz kroņvīrusa izplatību savā zemē ir reaģējusi, maigi sakot, nogaidoši, precīzāk sakot, bezatbildīgi. Līdzīgi kā vairums no mūsu planētas valstīm, esam uzsākuši vismaz kaut ko jēdzīgu darīt savu cilvēku nosargāšanai, sākot ar 13.03.2020., kad visai haotiski tika pieņemti pirmie vērā ņemamie piesardzības un sabiedrības plūsmas un kontroles pasākumi mūsu teritorijā. Tas, kas tika darīts pirms tam, bija vairāk situācijas Ķīnā vērošana, skaidrošana un tautas apziņas iemidzināšana, nomierināšana un motivēšana ar saukļiem- "neķeriet paniku", "viss tiek kontrolēts", "mazgājiet rokas" un tamlīdzīgi. Kad oficiāli tika konstatēti pirmie saslimstības gadījumi ar vīrusu Latvijā, esošā atlases sistēma, kurus pārbaudīt, kurus nē, bija norakstāma kā nederīga. To, protams, ja atzīs, tad atzīs tikai ar gadiem. Par to jau iepriekšējos rakstos esmu rakstījis. Tagad, šķiet, potenciālo vīrusa nēsātāju atlases un pārbaudes sistēmai ir kosmētiskas dabas uzlabojumi. 

Jā, lai vai kā, bet pamošanās beidzot ir sākusies un arī to, lai kāda tā nebūtu, ir jānovērtē.

Jāatzīst, tas viss notiek vairāk kā 70 dienas par vēlu, zinot kroņvīrusa visai straujo aizsākumu Ķīnā. Par to vai 70 dienas par vēlu, vai "tikai" 50 dienas par vēlu, tas būtību nemaina- viss noticis ar krietnu laika nobīdi, par ko nāksies ilgstoši un dārgi samaksāt plašā dzīves realitāšu kontekstā.

Arī šobrīd, ja runājam par Latviju, savu cilvēku sargāšanas mehānisms ir ar savām būtiskām nepilnībām, kas tikai daļēji samazina riskus. Līdzībā runājot, esam savā mazdārziņā vizuāli rūpīgi piestrādājuši pie savas teritorijas perimetra, savukārt savu dārzu, tā iekšpusē, ne tuvu līdz galam apkopuši, turklāt mūsu valsts galvenie dārznieki un uzraugi beidzot ir sapratuši, ka nereaģējot savlaicīgi, šobrīd notiek "cīņa ar vēju"- vīrusa izplatība nav apturama, bet ir vien mazināma. Tas nozīmē bez jebkādiem varbūt- smaga cīņa ar sekām ir priekšā. Pastāv liela iespējamība, ka ar jauno vīrusu(tas var būt vien laika jautājums) var izslimot visi, izdzīvojot stiprākajiem. 

Turpinājumā dažas mācības no Itālijas pieredzes, ko Eiropai un pārējai pasaulei būtu vērts ņemt vērā: "Kad bēdu stāsts vistiešākajā nozīmē aizsākās Itālijā un bija tikai pirmie trauksmes signāli, tur no valsts sabiedrības veselības kontroles dienestu puses sekoja pasivitāte, nogaidoša rīcība. Dzīve, sports, darījumi, pasākumi, bizness utjp. viss ritēja pilnā sparā. Bija nojauta, ka tas Ķīnas vīruss- tā tāda neveiksmīga sagadīšanās, ka tieši itāļu zemē tas atceļojis no tālajiem austrumiem; tika pieņemts, ka tas nav nekas nopietnāks par parasto, sezonālo gripu, kura pēdējos vismaz divus gadus lielas briesmas cilvēcei šķietami nav radījusi. Ja jau sistēmiski tiek dota "zaļā gaisma" un visa dzīve turpinās, tad taču uztraukumam neesot pamata... Tā viss, neminot daudzas citas nozīmīgas detaļas, arī sākās. Sabiedrība, ne varas cilvēki, Itālijā sāka kaut cik nākt pie samaņas, kad valstī tika konstatēts pirmais mirušo desmits no jaunā vīrusa. Pēc tam likās, ka situācija mainījās nevis pa dienām, bet pa stundām; tas nav pārspīlēti teikts.

Kopš tās dienas, kad 6.03.2020. piefiksēju, ka Itālijā no jaunā vīrusa miruši 40 cilvēki, situācija ar katru dienu tur pasliktinājusies, pēdējās četrās dienās paņemot apmēram 1200 jaunas, vīrusa uzveikto, cilvēku dzīvības. Patreizējās tendences liecina, ka pēc nedēļas Itālija kļūs par šīs kroņvīrusa nelaimes pasaules epicentru bojā gājušo ziņā, pārsniedzot arī Ķīnas upuru kopskaitu."

Diemžēl arī citas Eiropas un pasaules valstis piedzīvo strauju situācijas pasliktināšanos. Der pieminēt, ka, ja vēl februārī līdz nelabumam tika skandēts, ka vīruss skar tikai cilvēkus krietnos gados pēc 65 un vairāk, tad tagad parādās oficiālas ziņas pēdējās nedēļas laikā, ka Francijā vairāk kā 50% no kritiskā stāvoklī esošajiem ir vecumā zem 50 un spēka gados. Līdzīgi arī itāļu zemē. Ar šo informāciju nav tēmējuma un mērķa satraukt jaunatni un cilvēkus spēka gados, bet gan likt saprast, ka demagoģija par to, ka šis vīruss būtiski apdraud un tikai vai pārsvarā sirmgalvjus, satur melus.

Cilvēkiem jāsaprot, ka ar vīrusu ir kā ar uguns liesmu- tā var kaitēt ikvienam jebkurā vecumā, neatkarīgi no personīgās imunitātes nestspējas."

 Turpinājumā pieskaršos momentam, ko nebūs palaidis garām neviens, kas lasa ziņas par kroņvīrusa ietekmi pasaulē un Latvijā. Esam teju piedzirdīti ar komunikācijas formu "panikai nav pamata", tajā pat laikā sistēma, kura cenšas cilvēkus izcenzēt no satraukuma vēsmām, ilgstoši nedeva nekādus konstruktīvus risinājumus un atbildes visai sabiedrībai kā kopumam...-  

Tālāk ar plašāku ievadu ieskicēšu to, kā rodas panika, no kuras neatlaidīgi centās atrunāt sabiedrību varas un medicīnas sistēmu cilvēki, pašiem nesaprotot, ka viņi ar nepārdomātu komunikāciju un spekulatīviem, pat iedomības pilniem izteikumiem, ir bijuši vistiešākie panikas radītāji tautā, turklāt nav veikuši savlaicīgu, nopietnu, ierobežojošu sabiedrības veselības kontroles darbību kopumu. Tas ir līdzīgi, kā ar nolaidīgu pacientu un zobu dakteri, kad pirmais palīdzību meklē tad, kad nākas maksāt krietni dārgāk... Šāda ir bijusi Eiropas valstu, ieskaitot Latvijas varas cilvēku attieksme pret jauno vīrusa realitāti. Nezināmais ienaidnieks ir ticis pasludināts par it kā zināmu un netika novērtēts vēl pirms mēneša, Ķīna likās daudziem tāla zeme, bet, lūk, nākas pamosties jaunā realitātē- Eiropa kļuvusi par kroņvīrusa galveno perēkli šobrīd...

Par to, kādas informatīvas manipulācijas un kādi procesi sekmē paniku,- pašsaprotami, tur ir daudz faktori, turklāt neizslēdzot katra cilvēka individuālo dzīves pieredzes un spilgtu notikumu uztveres nestspējas slieksni.

Taču dažas lietas par to var pateikt īsi un konkrēti:"Panika parasti nerodas no pamatīgām zināšanām un situācijas apzināšanās, bet gan no personīgas nesagatavotības un nezināšanām, kā arī pēkšņu, negaidītu atziņu gūšanas rezultātā, ja iepriekš prāts nav rūdīts analītiski strādāt ar informāciju individuāli. Savu ietekmi, protams, atstāj arī spekulācijas, minējumi un dezinformācija."

Ja cilvēki ir viegli novedami panikā un satraukumā, tad vispirms tās ir katra paša individuāli vājās vai neveselīgas domāšanas sekas; cilvēki bieži nonāk galējībās un neveselīgos uzskatu pretpolos- no visās lietās saskatīt sazvērestības, līdz pat teju absolūtam "man par visu vienalga" stāvoklim... Vesels prāts un sirdsapziņa redz ne tikai dzīves notikumu puzles detaļas, bet arī kopainu, vienmēr saglabājot daudzu seno laiku domātāju atziņu, ka visu mēs nezinām, turpinot meklēt atbildes un dzīves patiesības, neglaimojot ne sev, ne citiem- pieņemot realitāti tādu, kāda tā ir...

 Jā, valsts cilvēku pasivitāte un nereaģēšana jau sākumā uz kroņvīrusa izplatības apdraudējumu, ir novedusi pie sekām, ka cilvēki baidās no neziņas, lai gan no tās nav jābaidās. Ir jābīstās, ne no dzīves, ne no nāves, ne no pēkšņiem pavērsieniem, bet no personīgas nedomāšanas.

Cilvēki baidās pieņemt atbildīgus lēmumus, tas "attaisno" kavēšanos un netālredzīgu, paviršu domāšanu. Šī problēma ir arī visos valsts pārvaldes līmeņos, daudziem nespējot redzēt realitāti un tās attīstības tendences "tālāk par savu degunu". Nav brīnums, ka Latvija un vairāk kā puspasaules valstu vadītāji rīkojās kā tāds aitu bars; nav brīnums, ka tagad katra avs glābjas kā var no vilka, kura rītkāre vēl nav noskaidrojama... Nedomāšana vienmēr noved pie smagām sekām...

Arī sabiedrība kopumā nereti tiek salīdzināta ar pūli un vāji domājošu masu- tas ir apzināti cilvēkos "ieskaidrots" un degradējošu sistēmu "iekodēts" apziņas stāvoklis, zinot, ka daudzkārt atkārtotas "tēzes" maina klausītāju apziņas stāvokli un rezultātā maz domājoši cilvēki, turklāt, ja tādu ir vairākums, ir viegli vadāma sabiedrība. Atgādināšu vēlreiz, ka ar saukļiem- "uztraukumam nav pamata" turklāt, ja tos nemitīgi atkārto, tiek radīts pretefekts- īpaši tad, ja tie, kas uz to aicina, izsmeļošas atbildes cilvēkiem nedod.

 Ir jāsaprot, ka šobrīd pasaulē notiek tās pārbūve un, tikai krietnam laikam paejot, mēs iegūsim ko vairāk par puslīdz drošām atbildēm. Cīnīsimies(rūpēsimies un sargāsim) cits par citu un īpaši par saviem bērniem un tiem, kam mazāk spēka nekā mums! 

Tagad parunāsim arī par jaunās situācijas pozitīvajām pusēm:

Kad personīgi, pārdomu līmenī pievērsos šai tēmai, sapratu, ka šis, lai cik tas neizskatītos bīstams un ierobežojumiem pilns laiks, ietver daudzas jaunas un patiešām labas iespējas; līdzīgi kā krīzes iezīmē jaunu iespēju laikus, tā arī šī situācija neatstāj mūs bez variantiem, kad daudzskaitlīgas ierastās brīvības un tiesības tiek uz laiku iesaldētas.

Es aicinu cilvēkus šaja laikā ne tik daudz meklēt un uzsūkt katru jaunāko ziņu par kroņvīrusu; ne tik daudz būt pirmajiem, kas ievāc kārtējās jaunākās ziņas no radio, Tv un citu mediju resursiem, bet, ja vien veselības draudi Jūsu ģimeni neskar tieši, pievērsties savās mājās un  savas ģimenes lokā labām lietām, kurām iepriekš steidzīgajā ikdienā nesanāca laika. Viena no tādām ir, ko nenožēlosiet- tā ir saruna no sirds uz sirdi, īpaši ar bērniem. Izdoma labas gribas cilvēkiem nepietrūks. Tās var būt spēles, rotaļas kopā ar viņiem, daudzveidīga līdzdarbošanās un nedalītas uzmanības sekundes; tik pat labi tie var būt mirkļi, kad kopā gatavojam ēst, kopā zīmējam, līmējam, veidojam, daram ko radošu un citu dzīvotprieku rosinošu.

LABAS DOMAS UN VĒLĒŠANĀS CITUS IEPRIECINĀT, KAD TĀS PĀRTOP NOTEIKTĀ LABĀ RĪCĪBĀ UN ATTIEKSMĒ, IR DZĪVĪBAS SPĒKS, KAS MŪSU IMUNITĀTEI DOD OTRO ELPU ARĪ TAD, JA UZ MIRKLI SPĒKI ATKĀPJĀS... 

Veltiet laiku pašizglītībai, grāmatu lasīšanai, mūzikas komponēšanai, dzejas radīšanai, klusuma baudīšanai un pēc iespējas samaziniet "90- 100%" visu ziņu par jaunākajām aktualitātēm uzsūkšanu sevī, piemēram, līdz trešdaļai, no ierastā apjoma un Jūs pamanīsiet, ka ne tuvu viss ir tik bezcerīgi... Atrodiet laiku sev un saviem tuviniekiem un lai arī kāds veselības vai neveselības liktenis piemeklētu, Jūs zināsiet, ka vismaz šajās dienās būsiet pavadījuši laiku kopā ar saviem mīļajiem plecu pie pleca un savas un savu tuvinieku labākās sirdsapziņas tuvumā... 

ŠIS IR LAIKS, KAD VISA PASAULE MĀCĀS SAJUST CITAM CITU, KAD TAUTAS SKĀRUŠAS SMAGAS CIEŠANAS. Šis ir laiks, kad cilvēces bēdās daudzi atcerās debesis un Dievu; šim ir jābūt laikam, kad uz mirkli apstāties, bet tikai uz mirkli, lai saredzētu jaunas iespējas, kad daudzām citām tiek aizvērtas durvis. Padomājiet par to no savas dzīves skatu punkta, uzlieciet savas personīgās labakās domas un vadlīnijas uz papīra un, īstenojiet kādu daļu no tā un, ticiet man, Jūsu pašsajūta un Jūsu tuvinieku noskaņojumu nespēs aprīt kārtējā mokošā jaunā ziņa un neziņa par pandēmiju. Līdzi just sev un citiem, nenozīmē pazaudēties. Dzīve turpinās un ir jādzīvo un jācīnās tālāk katram savu iespēju robežās, lai stiprinātu arī citu rokas un prātus iepretī dzīvībai un veselībai!  Tas ir tā vērts! Mūsu pasaule mums ir viena- šis ir laiks, kad mūs vieno bēdas; šis ir laiks, kad mūs vieno jaunas iespējas citādā pasaulē. Daļa no šī raksta lasītājiem zinās kāda dzīves skolotāja vārdus:"Pasaulē Jums ir bēdas.Bet turiet drošu prātu! Es pasauli esmu uzvarējis."

Uzvarētāji nekad nepadodās; nekad arī bēdās; nekad uzvaras gadījumā nesamierinās ar sasniegto. Taisnīgu uzvarētāju un cīnītāju attieksme pret dzīvi ir kā strautam, kas neizsīkst un baro sevi un citus...

p.s. Atrodiet laiku padziļinātām sarunām ar sev tuvajiem cilvēkiem ne tik daudz par vīrusu un bēdu un Jūsu raižu lietām. Jūs neko nezaudēsiet, ja kādu kārtējo ziņu par aktualitāti palaidīsiet garām. Kad atvieglosiet nastu uz citu pleciem vai vismaz centīsieties to paveikt, Jūs iegūsiet atvieglojumu no rūpēm un neziņas, kas patreiz moca daudzus mūsdienīgi steidzīgos prātus. Laiks paskatīties uz lietu un attiecību pasauli no cita skatu punkta un katram tas būs savs, ļoti personīgs. Dabā atgriezīsies līdzsvars, ko tās Radītājs ir ielicis. Cilvēkam der ielāgot cēloņu un seku, līdzsvara likumību mācības... :)

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Ieslēdziet javascript lai šī forma darbotos

 

Komentāri   

+1 # Arita 2020-03-17 11:24
Paldies autoram, vismaz kaut kas pozitīvs visā šajā corona murgā! Pārsvarā visur redzamas tikai šausmas un biedēšana.Esmu jau nogurusi no tādas informācijas koncentrāta un, domāju, ne es vien.
Pilnīgi piekrītu, ka paniku ne tik daudz rada ne jau informētība un būšana lietas kursā, bet gan tukša vāvuļošana par kontroli, kurai neseko darbi.
Atbildēt | Paziņot administratoram
0 # Bez komentāriem... 2020-03-19 15:10
Izlasiet!!!

https://jauns.lv/raksts/zinas/376790-nak-uz-darbu-apslimusi-nemazga-rokas-aiz-slinkuma-italija-dzivojosa-latviete-pauz-sasutumu-par-tautiesiem-kuri-rikojas-bezatbildigi?fbclid=IwAR2hGxpZg-e0vMJMuNC74ieCj6MnAWsjG38Rrn5zBB6_TYEt6b4_Yvr0o9Q
Atbildēt | Paziņot administratoram

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt