Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Ko sagaidīt no Covid -19 jau drīzumā?

  Covid -19  6.martā un 66-ajā tā izplatības dienā kļuva par otro bīstamāko pandēmiju pasaulē, kopš cilvēce veic šādas uzskaites statistiku - tā nogalina ātrāk nekā daudzas citas iepriekš zināmās sērgas. Pēc tam ar katru nākamo dienu, līdz pat 5.04.2020., kā redzams dažādos interneta resursos pieejamos oficiālo versiju grafikos, vīrusa saslimstība ir turpinājusi strauju kāpumu. Var rasties jautājums - un ne viens vien - kad šis covid -19 murgs tiks iegrožots un kad pasaules valstis spēs būtiski piebremzēt tā radikālu tālākizplatību?- šie ir jautājumi, kas patreiz apstājas pie atziņas - mēs nezinām. Tomēr vadlīnijas un tendences "dod mājienu" un tās ziņas, maigi sakot, nav labas.

 Kad sākās Ķīnas covid -19 bēdu stāsts, pasaules tautu vairākums, saņemot maldīgu signālu no Ķīnas, ka vīrusu var diezgan viegli iegrožot, tā arī palika "pirmā iespaida režīmā", līdz pat marta vidum, kad pēc pasaules veselības organizācijas(PVO) ziņojuma tika izsludināta pirmā nopietnā globala mēroga trauksme. Uz to viens no pirmajiem reaģēja ASV prezidents Donalds Tramps, liekot pasaules valstu līderiem sarosīties savās zemēs, taču neskatoties uz to pati Amerika rīkojās tā, it kā uz viņiem Ķīnas sērgas izplatība neattiektos. Laikā, kad Eiropas valstis jau daudz ko bija nokavējušas un rīkojās novēloti(marta vidus), Amerikā dzīve turpinājās teju ierastajā režīmā. Starp citu kā Amerika pēdējo nedēļu laikā, tāpat Francija un Anglija, būdamas vienas no bezatbildīgākajām valstīm attieksmē pret sērgas nopietnību, tagadnē piedzīvo īpaši smagas sekas un nav nekāda pamata cerībai, ka īstermiņā, tuvākā mēneša ietvaros, tur situācija uzlabosies.

Atgriežoties pie Amerikas skumjā stāsta, aicinu novērtēt un ieklausīties tajā, ko saka tie, kas atrodas karsto notikumu epicentrā. Mediķiem un viņu vēstījumu tālākizplatītājiem ir ko teikt:

Lasīt tālāk ...

COVID-19- kas tas par zvēru?- mūs tas neskar- realitāte vai spriedelējums?!

 Covid-19 nogalina ātrāk kā jebkura pandēmija šajā gadsimtā... To uzskatāmi pārliecinoši apstiprina sekojošā video prezentācija. Tajā atklāts kroņvīŗusa cilvēkiem letālās ietekmes grafiks un statistikas rādītāji, tos salīdzinot ar citām pēdējo 20 gadu pandēmijām un epidēmijām:

 Palūkosimies arī uz dažiem visai izplatītiem sabiedrības viedokļiem par to, cik nopietna/nenopietna šī COVID-19 sērga ir viņu skatījumā:

Lasīt tālāk ...

Kāds komentārs par Covid-19

  Viedokļi jebkurā jautājumā būs dažādi, un tā tam būs būt. Tieši tā, kā tajā teicienā:"Cik cilvēku, tik viedokļi"...

 Jebkurā jautājumā, atkarībā no mūsu informācijas analizēt un kopsakarības saskatīt prasmes, katrs atrod savu pozīciju. Ja vieniem tīk vairāk dramatizēt, citiem noliegt taustāmās realitātes nopietnību. Protams, tās nav vienīgās domāšanas un attiekmes pret notiekošo sabiedrības pozīcijas.

Ja vienus cilvēku veselība un dzīvība un tās pāragra zaudēšana neatstāj vienaldzīgus, tad citiem cilvēks ir "tikai mēbele", "prece vai dzīvnieks"... Atkarībā no savas morālās būtības, pieredzes un priekšstatiem, mēs spriežām par notiekošo, par sevi un par citiem. Domāt, - viena lieta; spriest un izšķirt, kas ir kas - cita. Atrast savas izpratnes vadlīnijas un spēt kritiski tās izvērtēt - tas ir lauciņš, kurā retais uzkavējas ilgāk par pāris minūtēm.

Cilvēki domādami savu unikālo, pareizo domu, dažkārt nonāk nedomāšanas juceklī, jo negrib vērtēt savu viedokli kritiski. Paskatīties uz sevi un savu domu vērtību no malas - nav viegls, bet ļoti veselīgs uzdevums. Protams, ja neaizraujamies un tas mūs nenoved galējības pilnā attieksmē. 

 Turpinājumā padalīšos ar kādu no viedokļiem. Komunikācija notika ar cilvēkiem, kas apšauba Ķīnas sērgas nopietnību un uzskata, ka "kopējā katlā" jeb saslimušo, mirušo uzskaites sistēmā covid-19 slimniekiem tiek pieskaitīti arī visi pārējie un ka šī sērga nav nekas nopietnāks par daudziem zināmo gripu.

 Komentārs:

Lasīt tālāk ...

Kāda ir Krievijas stratēģija kroņvīrusa izplatības apkarošanā?

 Covid-19 un kaimiņzeme Krievija. No lielvalstīm Krievija ir viena no mazāk cietušajām Eiropā un pasaulē, tomēr tas nenozīmē, ka tur viss noris vienkārši. Ir pieņemti vairāki nepopulāri lēmumi, lai ierobežotu sērgas izplatību sabiedrībā. Prezidents Putins un viņa cilvēki arvien meklē labāko ceļu un savas vadlīnijas, cīņā ar pandēmiju, lai nepieļautu citu valstu kļūdas, taču, neizbēgami, šādās situācijās neizsprukt arī no savām kļūdām, kas, protams, nepaliek bez sekām.

Kā saka kāds valdošās politikas opozījas pārstāvis, viena pareizā risinājuma nav un nebūs un dažādās vadlīnijas un nopietni lēmumi būs japieņem.  Lūk, skatījums uz notiekošo Krievijā un iespējamie risinājumi:

Lasīt tālāk ...

Lai slavēts 'batjka' no Baltkrievijas!??- mums uzspļaut visām krīzēm...

 Lai slavēts 'batjka' no Baltkrievijas!?? - Izrādās, Lukašenko dzīvo uz citas planētas, jo pret pandēmiju var izturēties arī tā kā viņš, dzīvojot "noslēgtā" iedomātas realitātes pasaulītē un, galvenais, ka tai tic vismaz daļa pašu baltkrievu; netrūkst arī sveštautiešu atbalstītāji, kuru domāšanas līmenis ierasti fokusējas attieksmē:"Pie citiem vienmēr viss notiek pareizāk nekā pie mums!"

Par sekām, nepārprotami, taja galā neviens no slavas dziesmu dziedātājiem izlēmīgajam batjkam, daudz nedomā, jo galvenais fokuss taču ir ekonomika un "tvert mirkli" efekts, kad "visa pasaule sabremzējusies, bet mums, belarusiem, viss notiek." Cilvēki nedomā, negrib pat pieļaut šādu domu, ka tas viss slikti, ļoti slikti beigsies. 

Kas attiecās uz viņa spiedelējumiem par to, ka pasaules ekonomika sagrūs un ies bojā vairāk cilvēku nekā no paša kroņvīrusa, ir un paliek tikai spriedelējums. Uz minējumiem balstīt  savu izvēli nesargāt savu tautu laikā, kad realitātē, nevis spriedelējumos, apkārt citās zemēs mirst tūkstošiem no sērgas, tā ir ne tikai netālredzība. Batjka laikam neapzinās, ka ir globālas situācijas, kad līdzīgi kā medicīnā, nākas veikt sāpīgas manipulācijas, lai paglābtu cilvēku no lielākām briesmām.....

Baltkrievijas efekts pārvērtīsies par defektu un humānu katastrofu, turpinot vieglprātības un bezatbildības ceļu valsts mērogā. Kārtējais "pareģojums"?!- nē, elementāra loģika un paredzamība.

Ja cilvēki ignorē globālus notikumus un citu tautu realitāti, viņi neredz savējo un arī nepamanīs, kad viņu laiviņa grims...

Lasīt tālāk ...

Arī Asv pļauj savas sabiedrības neapzinības sekas.

 Kroņvīrusa sērga... Tas ir tikai sākums un sekas neapzinībai. Ko līdz lielvaras statuss, ja "lielajiem cilvēkiem" ir tuvredzìga domāšana? Cilvēkiem ir tendence "mosties pēdējā brīdī". Lūk, kur tas noved! - šobrīd Asv un pasaule sēro par saviem simtiem un tūkstošiem, kas pāragri aizgājuši pēdējo 24h laikā. Nāk dienas šajā pavasarī un vasarā, kad cilvēku un sabiedrības vadītāju neapzinības sekas kļūs vēl pamanāmākas.

Lasīt tālāk ...

Kroņvīruss. Lietas, par kurām nez kāpēc nelabprāt runā oficiālie mediji.

 Cilvēki, kas ikdienā lasa daudz un dažādus ziņu avotus, vietējos un ārzemju medijus, noteikti būs pamanījuši tādu informatīvā kara tendenci, kas nepieļauj varbūtību, ka sabiedrībā katrs pats var darīt ko vairāk sevis un savas ģimenes veselības labā, nekā tikai ievērot karantīnu kroņvīrusa radītās krīzes laikā. Ja oficiālā vara un tās paspārnē esošie, kontrolētie ziņu avoti visus citādi domājošos "saliek vienā maisā", nosaucot tos par tumsoņām, spekulantiem un cita veida nejēgām un neliešiem, tad ar ko nodarbojas pati oficiālā sistēma?- tā vietā, lai cilvēkus mudinātu ievērot līdzsvara principus, galvenais akcents tiek likts teju tikai uz karantīnas nepieciešamību, pie reizes netiek parādītas praktiskās dzīves vadlīnijas, kā šajā trauksmainajā laikā cilvēki varētu labāk sakārtot savu dzīvi, apmierināt savas un savu tuvinieku pamatvajdzības un pie reizes darīt labāko, lai sargātu sevi un savējos.

Nožēlojami maz tiek runāts par savas imunitātes stiprināšanu, par soļiem, kuri cilvēku pašapziņu celtu un liktu katram pašam rīkoties apzinīgāk. Tā vietā valstu vadītāji uzvedās kā tādi apokalipses laika sektanti, kuri jauno un ļoti skarbo realitāti saslēdz "pareizas uzvedības ierobežojumu diktatūrā". Taču pastāv iespēja ar informāciju rīkoties arī saudzīgāk pret jebkuru sabiedrību, parādot pozitīvu iespēju piemērus, neiedzenot cilvēkus depresijā, nomāktībā un galu galā, ļaujot katram pašam apzināties, ka lai arī kādi laiki pienākuši, ir jādzīvo tālāk un, protams, to jādara apzinīgi, tālredzīgi un ticot, ka "tur aiz mākoņiem arvien ir saule", un šis smagais periods visai pasaulei nav nolemtība uz mūžiem...

Papildus aicinu ieklausīties sekojošā viedoklī:

 

Lasīt tālāk ...

Covid-19. Ņujorkas slimnīcas ārkārtas situācijā.

 Ja daudzkārt jau ir dzirdēts par Itāliju un Spāniju, ka tur visiem kroņvīrusa sērgas inficētajiem palīdzēt neizdodās, tad Amerikas slimnīcās un īpaši Ņujorkā situācija ir jo īpaši saspringta. Turpinājumā būs kādas vietējās slimnīcas medicīnas darbinieces stāsts par to, cik nesagatavota krīzei izrādījusies jau pieminētā lielvalsts. Slimnīcas esot pārpilnas, vairākums covid pacientu ir smagā veselības stāvoklī, tehniskais nodrošinājums un citi resursi strauji izsīkst. Diemžēl cilvēkus, kas slimnīcā atrodas ar citām kaitēm, nevar pienācīgi izolēt no covid-19 slimniekiem. Saslimstības uzliesmojums pēdējās nedēļas laikā izsmeļ visas rezerves, un ir vajadzīgi milzīgi resursi, lai situācija nesarežģītos vēl dramatiskāk.

Lūk, jau pieminētās slimnīcas darbinieces stāsts. LŪDZU, NOSKATIETIES UN DALIETIES AR ŠO VIDEO:

Lasīt tālāk ...

Kad Tu dari labu, Tu nezini, kā tas mainīs to cilvēku dzīvi, kā labā Tu to dari...

 Labas domas, realizētas rīcībā, maina mūs pašus un pasauli ap mums. Tikai neviens nezina, kāds būs turpinājums. Katra cilvēka dzīves stāsts ir unikāls un dažkārt, kad sastopam cilvēkus, kas nav vienaldzīgi pret otra likteni vai arī paši spējam parādīt iejūtību, mēs radam ietekmi, kura turpina savu darbu arī tad, kad jau sen esam piemirsuši savu vai citu cilvēku veikumu. Cits ar labo pavairo labu, cits nespēj novērtēt to un aiziet neceļos.

 Dzīves skolas stāsti katram atšķirīgi. Aicinu ieklausīties kādā no tiem, kā mazs labs darbiņš, nedaudz nedalītas uzmanības un vienkārši līdzjūtība, spēj mainīt pasauli mums apkārt. Labas pārmaiņas visbiežāk nenotiek "tagad un tūlīt", - pēc pirmā mēģinājuma; tās visbiežāk mums vairs nav dots redzēt to briedumā, bet pa retam gadās arī citādi. Lūk, piemērs iz dzīves:

Lasīt tālāk ...