Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Tavi domāšanas procesi nosaka Tavu ceļu iepretī panākumiem.

Autors Draugu draugs

Katrs cilvēks agrāk vai vēlāk aizdomājas par savām spējām, iespējām un to limitu. Esam dzirdējuši un arī šajā portālā dažkārt pieminu tādu terminu kā "izturības slieksnis". Cilvēkiem ir raksturīga attieksme pašiem noteikt savas ierobežotības un maksimumu. Cik bieži ir tā, ka mēs sakām:"Tas nav priekš manis, es neesmu tam gatavs, es to nevaru!"-un tamlīdzīgi?! Ir svarīgi svarīgi saprast, kas notiek mūsu smadzenēs. Tādos brīžos, kad mēs nosakām savu subjektīvo ierobežotību, lielā mērā apstājas mūsu izaugsme lietās, kurās vairs neuzdodam jautājumus, bet skaidri pasakām:"Es vairāk nespēju!" Smadzenes pieņem šo attieksmi un turpmāk to pārvērš rīkojumā un komandā, kas liek Tev darboties Tevis paša noteiktā limita diapazonā. Skolās par šīm lietām nestāsta, lai gan par šīm lietām ļoti vienkāršoti var pastāstīt un vajag stāstīt pat maziem bērniem.

 Ir jāsaprot, ka brīdī, kad paši sev nosakam limitus, "izslēdzas" mūsu domāšana, tā savā ziņā apstājas. Mēs pārtraucām domāt par to, kā paaugstināt jau sasniegto rezultātu latiņu. Te slēpjas kāds noslēpums, ko atklāj tikai tie, kas nekad nepadodās un uzdod sev jautājumus. Tas ir izšķiroši svarīgi! Tā vietā, lai pateiktu:"Es nevaru!"-attieksme, kas palīdz mums paplašināt mūsu iespēju diapazonu ir:"Kā es to varētu paveikt!?" Tas nozīmē, ka cilvēks nebeidz domāt attīstības un pašizaugsmes virzienā. Ceļā uz panākumiem jebkurā jomā izšķirošais faktors ir domāšanas procesi un attieksme pret savu ierobežotību. Cilvēkiem ir iespēja paplašināt savas robežas; ja uzdodam jautājumus sev, nododamies pārdomām, mēs saredzēsim vienmēr jaunas iespējas.

 Ar nelielu piemēru parādīšu, kā domāšanas procesi, kurus paši nosakām un izsaucam, ietekmē mūsu dzīves sasniegumus tādā šaurā un visiem svarīgā aspektā kā finanses un materiālais nodrošinājums.Resurss angļu valodā ar tulkojuma krievu valodā(intervija ar Robertu Kijosaki).

Tas, kā mēs domājam un cik intensīvi meklējam ceļus aiz pašu nospraustajām realitātēm, ir kā impulss, kas pārvēršas enerģijā vai arī apslāpē to, ceļā uz mērķiem. Tas ir arī stāsts par mūsu pašapziņu. Tas, kādi mēs esam, kādu sevi saredzam, kādas iespējas, spējas, limitus sevī pamanām. Ir svarīgi nenoslinkot domāšanas procesā, kad saskaramies ar grūtībām un sevis pašu vai citu cilvēku noteikto ierobežotību, ir svarīgi uzdot jautājumus:"Kā, kad un kāpēc un ko es varu darīt vēl labāk?" Šāda veida attieksmes un apzināta jautājumu uzdošana sev aizvāks dauzas robežas, kuras līdz šim mūs ir saslēgušas dažādos subjektīvos limitos.

 Kad mēs tiksim pāri savam savam kārtējam "es nevaru" un "es nespēju" slieksnim, tiks atklāta jauna iespēju pasaule. Šis nav stāsts par pašiedvesmu vai realitātes noliegšanu vai savu faktisko robežu neapzināšanos vai noliegšanu, šis ir stāsts par pareizu jautājumu uzdošanu sev, kas mūsu smadzenēm liek atraisīt jaunu enerģiju. Katram cilvēkam ir savi limiti, un tas ir nenoliedzami, taču visbiežāk šie limiti ir mūsu iedomu un pieņēmumu "auglis", drīzāk "nezāle", kas kavē mūsu pašizaugsmi, briedumu un vispirms jau padziļinātu spriestspēju.

 Vai zinājāt, ka un kapēc grieķu filozofu un ebreju rabīnu(mācītāju) un daudzu citu izcilu dzīves skolotāju mācības atstāja spēcīgu ietekmi uz viņu sekotājiem?- tas tāpēc, ka viņi savus vēstījumus prata stāstīt, bieži uzdodot jautājumus, ļaujot klausītājiem pašiem rast pareizās atbildes. Šī attieksme rada enerģiju un attīstību.

 Kamēr cilvēki matemātiski un ģeometriski nesaslēdz visu struktūrās, "plauktiņos" un dogmās un nepiešķir savai subjektivitātei nepamatoto objektivitāti:"Es vai mēs labāk zinām" un arī personīgajā dzīvē spēj uzdot sev jautājumus un kritiski palūkoties uz jau vispārzināmām cilvēciski "objektīvām patiesībām", tas atklās neizzinātas īstenības un jaunu iespēju šķautnes. Zinu, to grūti saprast un pieņemt cilvēkiem, kas pieradināta pie dogmām, formām, visādām normām un cilvēces pašpasludinātās struktūriskās kārtības, ar dažādām tās definīcijām, teorēmām un likumu izpratnēm.

 Cilvēki dzīvo dažādās pasaulēs un dažādās realitātēs, kur mūsu domāšana nosaka gan mūsu limitus, gan personīgo izaugsmi visās mūsu būtības un esamības frontēs. Apzinoties savas realitātes un limitus, nekad neaizmirsīsim, ka tas, ko redzam paši un ko redz citi tikai sīka daļiņa no patiesības realitātes, ko nespēj uztvert arī visas cilvēces pārdomu kopsumma.

Iespējas augt ir vairāk neierobežotas, nekā esam paraduši domāt.No kļūdām nav jābaidās, jābaidās nedomāt padziļināti un pašam ar savu galvu.

Nedod varu savam vai citu subjektīvismam un kategoriskai spriedelēšanai par to, kas Tu esi un ko Tu vari sasniegt.

Esošā pasaules kārtība Tevi nevedīs nedz pie pareiziem jautājumiem, nedz pie to atbildēm.

Ar sevi jāstrādā ārpus tradicionālajiem rāmjiem un robežām, lai sasniegtu vairāk kā citi, saglabājot tīru sirdsapziņu... Tu vari domāt tā kā citi, Tu vari domāt pats, bet Tu vari domāt arī pats tā, kā neaizdomāsies vairākums. Tas izšķir visu ceļā uz gudrību un dzīves skolas atziņu virsotnēm un panākumiem savā dzīvē, kas pozitīvi ietekmēs arī citus...

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt