Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Vai šodien ļausim aizkakāt ausis un sirdsapziņu ar politiķu svētku lišķīgām runām, vai arī paskatīsimies Latvijas realitātei acīs?

Autors Draugu draugs

 Ir tāds teiciens:"Labāk rūgta patiesība, nekā salkani meli."

 Ja runājam par Latvijas brīvību, tad mums tomēr ir ar ko salīdzināt! Tas, kā ir patreiz, un kas notika pirms apmēram 100.gadiem, Latviju ierindoja tautsaimnieciski, politiski un stratēģiski gudru zemju pārvaldniekos, kurā tautas labklājības atziņas nebija īpaši jāizceļ, jo par to liecināja jaunās valsts darbi.

Savukārt pārlecot pāri desmitgadēm uz "pēcatmodas" laiku, esam raduši teju visās jaunās valsts nelaimēs vainot PSRS mantojumu visos valstiskuma un sabiedrības procesu, attīstības un vērtību līmeņos. Nenoliedzami, ka tas, kas noticis šajā starpposmā, ir atstājis savas sekas, taču neparspīlēsim, nekas un neviens mūsu pēdējo 30 gadu "brīvvalsts" varas cilvēkiem neliek tik ļoti nodoties genocīdpolitikai pret vietējiem iedzīvotājiem kā vien pašu varas cilvēku alkatība, mantrausība. Neslēpts parazītisms un vēlme iedzīvoties uz citu rēķina, kopā ar fanātisku iztapību svešu varu jūgam, tā ir pašu apzināta un brīva izvēle, kuras sekas skar visu Latviju mūsdienās.

 Pat, ja mēs salīzinātu "atjaunotās" Latvijas politisko un "demokratiskās" attīstības kultūru, tradīcijas un tendences ar citām Eiropas zemēm, tad ar skumjām jāatzīst- esam, kā kuģis ar sūci, kā bumba ar laika degli. Taču nepārprotiet, ne pati zeme, ne tauta, bet gan mantrausīgu, negodīgu un degradējušos politiķu "valstiskās domāšanas" tuvredzīgās izvēles padara mūsu valsti par ļoti ievainojamu un nedrošu zemi. Mēs varam bruņoties līdz neprātam, bet, ja tautas vara tiks apzināti nodalīta no politiskās varas, kā tas ir līdz šim, tā arvien būs dzīvošanās uz ļoti plāna ledus, turklāt pēdējā...

 ŠODIEN LATVIJĀ UN PASAULĒ LATVIEŠI ATZĪMĒ SVĒTKUS, KURI PAPILDUS PASKAIDROJUMUS VECĀKĀM PAAUDZĒM, ŠĶIET, NEPRASA, TAČU, PAVĒRTĒSIM, KĀDS IR PAMATS MŪSDIENU LATVIJAS SVINĪBĀM? UN, KĀ VEICIES MUMS VISIEM AR MŪSU BRĪVĪBAS NOSARGĀŠANU?!? 

 Sekojoši, kāds komentārs bez glaimiem un bez pārspīlējumiem  par mūsdienu Latvijas brīvības godināšanu, neaizmirstot 1918.gada 18.novembra notikumus:

 "Ir labāka rūgta patiesība, nekā saldi meli. Daudzu cilvēku dabai ir raksturīga lišķība, glaimi, iztapība un arī tas ir melu paveids. Par iztapību, vēlmi pakalpot citām varām "senos laikos" pat Rainis pārmeta saviem laika biedriem, latvießiem. Un tas ir ne mazāk aktuāli šodien, tagadnē, kad Latvijā 4.maija režīmā karjeristu un mahinatoru netrūkst. Vai Rainis tolaik meloja, apsūdzot nodevīgo un iztapīgo letiņu dabu? Vai tāpēc viņš kļuva par tautas ienaidnieku, ka teica patiesību? Nebūsim tik augstās domās par mūsdienu lv morāli!- ir pat daudz sliktāk nekā tolaik- paskatieties uz vispārējo korupciju valstī, uz alkatību un degradāciju, pirms sakiet, ka ar valsti viss ir kārtībā un pirms dziediet:"Dievs, svētī Latviju!" Nav tās kārtības, nav -18.nov.svētki nepadara un lišķība un glaimošana sev nekādi nevar padarīt un nepadarīs Latviju par taisnīgāku zemi, sākot ar tās sistēmisko varas domāšanu un politisko izvēļu būtību.

Senākās brīvvalsts vēsturi pieminēt ir goda lieta, bet ne šīs, kad vara nepieder tautai un, kad politmafija bradā Latvijas brīvību. Neglaimosim sev un lai politiķu svētku runas un aktieri, daiļmuldētāji, teikšu tieši, neaizkakā Jūsu, mūsu prātu un sirdsapziņu ar lišķu runām par to, ka, kā valsts ejam drošā attìstības, progresa un tautas labklājības virzienā! Tā nav patiesība! Nemelosim, neglaimosim sev un citiem!

Un nav jāmeklē tajos, kas aizrāda nekorektumu valsts pārvaldē, sazvērestību vai kremlina utis, kā to parasti dara paši lv čekisti, paslēpušies aiz latviskuma simboliem, apsūdzot savos noziegumos tos, kas atmasko viņu noziedzīgo darbību; pietiek pašiem godīgi palūkoties uz notiekošo pēdējā 30-gadē, lai saprastu, ka esam stipri tālu no pirmās brīvvalsts laiku gara un būtības. Diemžēl.

Nedancosim pēc pērkamo politiķu stabulēm, vērtēsim notiekošo patstāvīgi. No vēstures tomēr būtu jāmācās. Latvijas brīvības svētku aizsākums slēpjas sirdsapziņās, kurām nav pieņemamas patreizējās uzspēlētas un uzpūstas brīvības maldugunis. IR JĀSKATĀS PATIESĪBAI ACĪS UN,JA PAVISAM GODĪGI, TAD LATVIJA TIKAI VIENREIZ IR GĀJUSI BRĪVĪBAS UN TAUTAS LABKLĀJĪBAS VIRZIENĀ, UN TAS NEATTIECAS UZ MŪSU LAIKIEM, tas nav noticis un nenotiek no Godmaņa līdz Kariņa laikiem...

Tad, ko mēs svinēsim 18. novembrī?- tikai to, kas notika pirms 100 un 1,gada, vai ir arī nopietns pamats mūsu laiku cildināšanai?- to izvērtēt var katrs pats...

Atcerēsimies, pēc 18.11.sekos turpmākās dienas, vairākumā no kurām tauta saskarsies ar politisko krāpniecību un vilšanos. Šodien nav diena, kad jāpievēršas tikai labajam, kas noticis ar Latviju; svētkos ir īpaši jāmācās no vēstures, ieskaitot tajā pieļautajām kļūdām un jādomā, kā padarīt Latviju labāku, nevis jānododās svētku pompozitātei, rijībai, pļēgurošanai.

Jaunās Latvijas brīvības cīņas nav izcīnītas, ir izskanējusi vien iepriekš inscenētas "atmodas dziesma" 90-ajos gados, kura mūs iesākumā apdullinājusi, bet pēcāk aizvedusi tālu projām no brīvības un vērtību izpratnēm, kādas bija pirms apm.100 gadiem. Svētkus svinēt nenokavēsim, bet kangarus, kas šodien sev un citiem pērkamās sistēmas ierēdņiem atdos godu, apbalvos utjp., piesūkušies kā sūdu mušas pie gaļas Latvijas politikā, tos patriekt gan vajadzētu , lai "Dievs, svētī Latviju!" iegūst citu nozīmi, kontekstu un enerģiju!"

 Aicinu arī atcerēties Kārļa Ulmaņa un viņa laika biedru vārdus, pasludinot Latvijas brīvību 1918. gadā:

"Tagad, kad esam brīvi un vairs negaidām no augšas vai ārienes pabalstu un palīdzību, paši veidosim savu dzīvi. [..] Pie šī darba varēs ņemt dalību visi Latvijas pilsoņi un varēs baudīt labumus, kas saistīti ar mūsu neatkarību. Visi pilsoņi bez tautības izšķirības aicināti palīdzēt, jo visu tautību tiesības būs Latvijā nodrošinātas. Tā būs demokrātiska taisnības valsts, kurā nedrīkst būt vietas ne apspiešanai, ne netaisnībai.” Savukārt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas vadītājs Pauls Kalniņš savā runā teica: „Mēs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšstāvji, atrodam par nepieciešamu šobrīd veicināt brīvās Latvijas izveidošanos par patstāvīgu valsti. Brīvā, neatkarīgā Latvija mums tomēr nav mērķis, bet tikai līdzeklis mūsu mērķu sasniegšanai. Kā agrāk, tā tagad mēs stāvam uz sociālistiskās internacionāles pamatiem. Viņas un tamlīdz arī mūsu mērķis ir – sociālistiskā republika brīvu tautu savienībā.” Pēc tam viņš uzskaitīja LSDSP politisko programmu 15 punktos, kuras izpildīšana bija nosacījums sociāldemokrātu atbalstam jaunizveidotajai Latvijas Pagaidu valdībai. Revolucionāro sociālistu jeb eseru pārstāvis Emīls Skubiķis teica: „Mēs [..] esam cieši pārliecināti, ka [..] brīvības saules stari mūžīgi vizmos pār latvju zemi. Bet, pilsoņi, nav vienalga, pār kādu Latviju laistīsies šie zelta stari. Ja šie stari apspīdēs Latvijā netaisnību, patvarību un kailu nabadzību, tad tā nebūs Latvija, kuru mēs vēlējāmies, par kuru mēs cīnījāmies un cietām. Dosim, pilsoņi, šinī lielajā vēsturiskā brīdī [..] svinīgu solījumu, ka pieliksim visus savus intelektuālos, ētiskos un fiziskos spēkus, lai Latvijā viņas pilsoņi būtu nevis vien brīvi, bet arī laimīgi.”

p.s.: Brīvvalsts līderu uzrunu un ar to saistīto ziņu atsauces materiāls atrodams šeit:

https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt