Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Kroņvīruss. Lietas, par kurām nez kāpēc nelabprāt runā oficiālie mediji.

Autors Draugu draugs

 Cilvēki, kas ikdienā lasa daudz un dažādus ziņu avotus, vietējos un ārzemju medijus, noteikti būs pamanījuši tādu informatīvā kara tendenci, kas nepieļauj varbūtību, ka sabiedrībā katrs pats var darīt ko vairāk sevis un savas ģimenes veselības labā, nekā tikai ievērot karantīnu kroņvīrusa radītās krīzes laikā. Ja oficiālā vara un tās paspārnē esošie, kontrolētie ziņu avoti visus citādi domājošos "saliek vienā maisā", nosaucot tos par tumsoņām, spekulantiem un cita veida nejēgām un neliešiem, tad ar ko nodarbojas pati oficiālā sistēma?- tā vietā, lai cilvēkus mudinātu ievērot līdzsvara principus, galvenais akcents tiek likts teju tikai uz karantīnas nepieciešamību, pie reizes netiek parādītas praktiskās dzīves vadlīnijas, kā šajā trauksmainajā laikā cilvēki varētu labāk sakārtot savu dzīvi, apmierināt savas un savu tuvinieku pamatvajdzības un pie reizes darīt labāko, lai sargātu sevi un savējos.

Nožēlojami maz tiek runāts par savas imunitātes stiprināšanu, par soļiem, kuri cilvēku pašapziņu celtu un liktu katram pašam rīkoties apzinīgāk. Tā vietā valstu vadītāji uzvedās kā tādi apokalipses laika sektanti, kuri jauno un ļoti skarbo realitāti saslēdz "pareizas uzvedības ierobežojumu diktatūrā". Taču pastāv iespēja ar informāciju rīkoties arī saudzīgāk pret jebkuru sabiedrību, parādot pozitīvu iespēju piemērus, neiedzenot cilvēkus depresijā, nomāktībā un galu galā, ļaujot katram pašam apzināties, ka lai arī kādi laiki pienākuši, ir jādzīvo tālāk un, protams, to jādara apzinīgi, tālredzīgi un ticot, ka "tur aiz mākoņiem arvien ir saule", un šis smagais periods visai pasaulei nav nolemtība uz mūžiem...

Papildus aicinu ieklausīties sekojošā viedoklī:

 Kroņvīruss pasaulē turpina savus posta darbus; jau krietnu brīdi "tas ir izkāpis" ārpus Ķīnas robežām, un tas ir nenoliedzami. Tautas cieš. Acīmredzot, neviena valsts, ieskaitot Latvija, nav bijusi gatava šādam scenārijam, ka vecā pasaule, infekcijas nomākta, pēkšņi tik ļoti sabremzēsies. Taču arī šajā situācijā, kad ierobežojumu nasta tikai pieaug, sabiedrībai ne mazāk kā iepriekš ir jāievēro veselīga dzīvesveida pamatprincipi. Jā, jaunie ierobežojumi liedz socializācijas un kopā pavadīšanas laika iespējas publiski, taču ir milzīgs kvantums iespēju, ko katrs var veiksmīgi un saturīgi darīt individuāli un savas ģimenes lokā. Runāt par piesardzību tiešām vajag un to nedrīkstam nenovērtēt, bet ne mazāk ir jādomā, jārunā un jāmudina cilvēkus saskatīt savas šī laika ļoti individuālās iespējas, kuras līdz šim vispārējā kolektīvās apziņas juceklī arī personīgi daudziem palikušas izstumtas no viņu reālās dzīves.

 Cilvēku uzmanības fokuss ir maksimāli koncentrēts postam un nelaimes dziļumam, kurā atrodas jau vairākas valstis- lai arī piesardzības šaja situācijā nebūs par daudz, visa dzīve nebeidzas "tev nebūs" norādījumos un karantīnas ievērošanā. 

 Ikviens, kas pirms šīs krīzes labprāt pavadīja laiku savas ģimenes lokā un ikviens, kas arī individuāli bija ļoti motivēti darboties, tiem šis laiks, neskatoties uz daudziem šķēršļiem atnes svētību, jo dod iespējas ne tikai paveikt to, kas sen iekavēts vai nerealizēts, esot mājās, bet vēl vairāk veltīt laiku un nedalītu uzmanību savas dzīves izvērtēšanai un sarunām, aktivitatēm savas ģimenes lokā.

Protams, šis ir laiks, kad tomēr parādās arī citas problēmas, proti, cilvēki, kas "vecajā pasaulē" sava ģimenē nepiekopa saticību un nesavtīgu draudzību, tiem šis laiks var pārvērsties par īstu elli, kad grūti "četrās sienās" dzīvot un zināt, ka blakus ir tas vai tie, kurus labāk redz "ejam prom, nekā nākam"...

Šis laiks ir kā koks ar diviem galiem- no vienas puses nestandarta ierobežojumi un neērtības, no otras puses- iespēju iespējas pašizglītībai, arvien daudziem hobijiem, komunikācijai aci pret aci ar savējiem, īpaši bērniem. Rotaļas, spēles, dziesmas, komponēšana, lasīšana, zīmēšana, sportiskas aktivitātes utjp.,- tik daudz ir to iespēju, kuras varam izmantot un par kurām sevišķi bērni jutīs prieku, ka arī tā var pavadīt laiku kopā ar vecākiem.

 Lieciet lietā savu rūpīgi izvērtēto izdomu un, ticiet man, daudz laba Jums sanāks! To redzu pat pēc saviem bērniem, ka neskatoties uz sarežģīto situāciju visapkārt, laiks, ko nedalītas uzmanības un līdzdarbošanās veidā varam veltīt mazajiem, ir īpaši svētīgs. Nekad līdz šim neesmu tik bieži dzirdējis no saviem bērniem:"Tēti, es Tevi mīlu!"- kā šaja laikā. Daudz grūtāk ir tiem, kas dzīvo vieni vai arī cilvēkiem sirmā vecumā. Neaizmirsīsim par tiem! Un atcerēsimies, ka Tiem vecākiem, kas vairo savu bērnu dzīvotprieku tagad, šis laiks nebūs ne tuvu tik rūgts, kā cilvēkiem, kuri koncentrējas tikai uz visu to, cik negatīvi mainījusies pasaule... Kas iepriecina un bagātina citus ar savu labvelību, tie dara visvairāk labu paši arī sev un savai veselībai. Arī šāda attieksme pret citiem, kad gribam tos iepriecināt, pieder pie kopējās savas un citu imunitātes celšanas. Kas dara mazumiņu sevis un citu labā, tie rada "mazā cinīša efektu" un visticamākais uzvarēs arī lielas krīzes, ja tās tomēr ielauztos viņu dzīvē...

Ja mūsdienu valdības un varas saka un pavēl cilvēkiem sēdēt mājās, tad standarta pasaules pilsoņiem tas nozīmē pasīvu un garlaicības pilnu dzīvesveidu, kurā aktivitāšu galvenās vadlīnijas veido bezjēdzīga laika pavadīšana. Cilvēki ir tendēti divkāršot vai pat vairāk laika pavadīt internetā, pie TV, čatos un nejēdzīgās online spēlēs, par citām pārliekām aizrautībām nemaz nerunājot. Tie, kam vēl ir saglabājusies iespēja strādāt no mājām, ir daļēji pasargāti no daudzām nebūšanām, jo savi darbi jāpaveic laikā; savukārt tie, kuri ir devušies "piespiedu atvaļinājumā" un ievēro karantīnu, ja negrib sarežģīt savu dzīvi vēl vairāk, būs spiesti daudz rūpīgāk plānot savu ikdienas laiku un pieturēties pie izvēlētajām vadlīnijām. Šis ir kārtīgs pārbaudījums daudziem, vai protam sadzīvot ar sevi; vai spējam sevi disciplinēt un vai esam no tiem, kas nekad nepadodās. Tieši šādas attieksmes pret dzīvi cilvēkiem ir lielākas iespējas izturēt visas krīzēs- visam dzīvē jābūt līdzsvarā, arī tad, kad pasaule brūk un jūk kopā; ir jāprot pašiem pielāgoties un mainīties, lai sasniegtu izvēlētos mērķus, cienot sevi un citus...

 Piebilde: Kamēr valstu sistēmas un varas esošaja situācijā uzvedās kā tādi dievi, kuriem liekas, ka zina visu par visiem vislabāk un kamēr "gudrās galvas" cer drīzumā saražot brīnumlīdzekli pret covid-19 vakcīnas veidā, der atcerēties, ka īsta brīnumlīdzekļa nekad nebūs. Būs tikai oficiāli pasludināta, subjektīvā zinātnē pasūtīta un balstīta informācija, ka "šī brīnumrecepte palīdzēs visiem", aizmirstot veco laiku dzīves skolas mācību:"Kas der vieniem, neder citiem", turklāt nereti neder nevienam. Ir jāprot atpazīt ne tikai "mazos melus", bet arī oficiālo varu, valstu, koorporāciju un biznesa industriju lielos melus, kur vēlamais bieži tiek uzdots par esošo. Tas viss strādā pēc principa, ko reiz ne tik senos laikos pazina arī biedrs Staļins:"Ja melo bieži un to vienoti dara daudzi, to sabiedrība pieņem kā patiesību."Šo principu ievēro visas pasaules valdības ar saviem demagoģijas kanāliem, liekot cilvēcei noticēt pasaciņai par tumsonības cienīgiem brīnumlīdzekļiem...

 Kad atkal un atkal dzirdēsi šo pamācību:"Paliec mājās!"- tad ieraugi tajā iespējas, ne tikai ierobežojumus; skaties vēl plašāk un Tava dzīve nekur nepazudīs! Ir jādzīvo tālāk, ir jācīnās par sevi un savējiem- jā, daudzējādā ziņā savādāk kā senāk- bet tālab katram ir sava galva, un to ir vērts likt lietā, lai savu un sev tuvo cilvēku citādo pasauli padarītu labāku! Pastāvēs, kas mainīsies?!- pastāvēs, kas domās ar savu galvu; pastāvēs tas, kas dzīvo un ļauj citiem izdzīvot un dzīvot! Nav bezcerīgu situāciju, nav krīzes bez izcilām un labām iespējām, ja vien saglabājam savu cilvēcību, cilvēkcieņu; labi cilvēki atradīs sev piemērotu un drošāku ceļu uz dzīvi un izdzīvošanu laikā, kad pasaule tik strauji mainās...

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt