Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Pārliecības un sirdsmiera meklējumos..

Autors Draugu draugs

Pārliecības, atziņas, pieredzes var būt dažādas, pat cita citu "izslēdzošas" un ļoti pretrunīgas. Tāpat liels kvantums šo pārliecību un atziņu ir sakāmvārdu vai parunu līmenī, ko sabiedrība kļūdaini mēdz uzskatīt par "tautas patiesību", bet šīs "patiesības" nereti neiztur pat niecīgāko analītisko vērtējumu un kritiku..

Bieži vien tikai tāpēc, ka paruna "labi skan" un ir fonētiski ļoti baudāma, tā netiek pakļauta satura izpētei un šādi tiek pieļautas kļūdas atziņās, pieredzēs un uzskatos..Piemēra pēc minēšu kādu ļoti izplatītu, muļķīgu un aplamu parunu un nekomentēšu to sīkāk(un mūsu tautai šādas kvalitātes parunu ir ļoti daudz..) , tautas teiciens:"Nekļūdās tas, kas neko nedara".. 

 Protams, katram cilvēkam ir sava pārliecība, pasaules un notikumu redzējums  un sava "patiesības" interpretācija.. Arī es, šī raksta autors, neesmu izņēmums. Liela daļa manis pausto uzskatu šajā portālā balstās izpratnē un pieredzē, kas gūta manā dzīves skolā. Un tā tas ir ar katru no mums, mēs gandrīz visu vērtējam caur savu dzīves laikā iegūto atziņu un pieredzes prizmu. Reizēm tas palīdz, reizēm kavē iepazīt jaunus dzīves gudrības un patiesības apvāršņus.. Tālab cilvēkiem ir dota dāvana sazināties, vērtēt un salīdzināt savu un citu redzējumu. Tas patiešām ir ļoti svarīgi, tas ir ceļš uz pārliecību, ceļš uz sirdsmieru.. Ikvienam garīgi un intelektuāli veselam cilvēkam agrāk vai vēlāk ir vajadzīgas atbildes uz fundamentāliem jautājumiem, tādiem, kā - "kā radusies dzīvība; - kas ir dzīvības pirmsākums vai autors; - kāda ir mana dzīves misija un jēga; kas sagaida pasauli nākotnē?" - un daudzi citi.. un cilvēki šīs atbildes meklē.. Šie jautājumi un interese par tiem ir tik pat dabīga un loģiska, kā jautājums:" Kas ir mani vecāki?" Zināt vēsturi, orientēties tagadnē un nojaust nākotni - tā ir cilvēka vajadzība.. Bet, kā parasti, jautājumi dominē pār iespēju tos izskaidrot..  

Pārliecības un sirdsmiera meklējumos..

 Dzīve pierāda, ka ir arī jautājumi, kurus, iespējams, labāk neuzdot. Cilvēku dzīves stāsti un pieredzes mēdz būt dramatiskas un ļoti sāpinošas. Piemēram, nez vai bārenis, kas no mazotnes būtu uzaudzis labsirdīgā, mīlošā ģimenē būtu sajūsmā, uzzinot, ka ģimene, kurā viņš uzaudzis, nav viņa tuvinieki. Tāpat ne vienmēr pieprasījumu zināt patiesību,precīzāk faktus, kas skar tieši privāto dzīvi un ģimeni, var noklusēt.. Ar laiku viss nāk gaismā, un tas rada milzīgas sāpes.. Te der atziņa par "vārdiem īstajā laikā".. Un ikviens var to apgūt, kā runāt no sirds uz sirdi, kā ieklausīties otrā, brīžiem nepasakot vārdiski neko, vienkārši esot tepat, tuvumā..Tieši krīzes un jaunu faktu atklāšanas brīžos dzimst spēcīgas saknes pārliecībai vai arī notiek" pārliecību reforma"un deformēšanās, kāda pārliecība zūd un cita nāk vietā..Vairumā gadījumu tā ir emocionāli smagu notikumu un pārmaiņu virkne. No šī procesa atkarīgs arī cilvēka sirdsmiers vai arī tā iztrūkums..

 Ir vēl viena būtiska lieta, kas raksturo, šķiet, mūs visus, pārliecību ieguvušos cilvēkus. Runa ir par attieksmi pret citādi domājošiem. Vai esat kādreiz izjutuši diskomfortu, kad kāds tīši vai neapzināti pacentās sagraut Jūsu pārliecības modeli? Vai esat šādu pieredzi sagādājis citiem? Mana personīgā atbilde būtu:"Esmu bijis dalībnieks abās pieredzēs, jā, diemžēl"..  Reti kurš spēj panest uzbrukumus savai pārliecībai, vēl retāk cilvēki konfliktu brīžos "spēj ieslēgt" analītisko domāšanu un pamana savas pārliecības trūkumus vai nepamatotību, ja tā ir pierādāma..  Tādi brīži ir laiks, kad vislabāk mazliet piebremzēt, varbūt pat paklusēt, saglabājot cilvēkcieņas vērtību, cienot sevi un citus . Arī šī ir pietura ceļā uz sirdsmieru..

 Šis raksts kalpos kā neliels ievads turpmākajām atziņām un pārdomām par šo neizsmeļamo tematu.. 

Lai mums ir gudrība pārbaudīt pašiem savas dzīves pārliecību pamatus un prasme saglabāt mieru ar sevi un citiem!

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt