Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Pēc atkarību periods. Lietas, ko jāzina pēc lielām uzvarām...

Autors Draugu draugs

Cilvēka dzīve ir tā veidota, ka esam tādi kā dažādu procesu un atkarību pārpildīti kamoliņi. Protams, ne visas atkarības un paradumi ir slikti, taču šajā reizē līdzdalīšu lietas, ko citos Latvijas portālos būs pagrūti atrast- un tas ir stāsts par dzīvi pēc uzvarētām veselībai bīstamām atkarībām jeb pēcatkarības periodu...

 Ja Jūs palūkotos interneta resursos kaut vai tikai latviešu valodā, ko par tēmu "atkarības" runā citi portāli un speciālisti, kas palīdz atkarību nomāktajiem viņu cīņās, tad vislielākie akcenti tiek likti uz vispārzināmu informāciju un orientējas uz to ļaužu grupu, kas jau ir ierauti dažādos atkarību labirintos... Vismazākais fokuss ir uz pēcatkarības periodu, lai gan tieši šādi stāsti par atkarībnieku uzvarām un dzīvi bez atkarības ir jo īpaši nepieciešami tiem, kas grib salauzt verdzības jūgu vai arī tikko to veikuši... Patiesībā tieši šie stāsti ir visvairāk nepieciešami pēc krīzes periodā, lai bijušais atkarībnieks neatgrieztos "vecajās sliedēs", kā arī esošie atkarību nomāktie varētu saredzēt izeju un nepadoties cīņai ar sevi...laiku pa laikam var manīt dažādas izglītojošas un varbūt pat moralizējošas kampaņas, kuras ir vērstas uz atkarību apkarošanu, bet nav neviena kampaņa, kas īpaši izglītotu par lietām, kā dzīvot tālāk, ja esi izcīnījis lielas uzvaras pār sevi... Nav stāstu ne par "pirmajiem soļiem", kad tikko esi "izrāpies no purva", nedz laiku, kad esi jau stabili nostājies uz savām kājām ilgākā laika periodā...

 Izrādās cīņa pēc uzvarētas atkarības, pat, ja neizjūtam pēc agrāk tīkamā procesa nekādu vēlmi, vēl arvien turpina savu psihoemocionālo ietekmi, strāvojumu(darbu) mūsu smadzenēs, mūsu emociju pasaulē un visticamākais izpaudīsies arī mūsu pašsajūtā un veselībā, kura var būtiski pasliktināties un īpaši tad, ja ir kādas nopietnākas saslimšanas...

 Cilvēkiem, īpaši atkarīgajiem un brīvību guvušajiem, ir jāskaidro viņu prāta un smadzeņu darbības procesi, mijiedarbībā ar komplekso veselību, imunitāti un iespējamu saslimšanu, vājumu, tukšuma sajūtu, pat smagiem reiboņiem, garastāvokļa maiņām  utt. pēc atkarības periodā...  Cilvēka smadzenes pierod un pielāgojas pie prāta un emociju barības, ko uzņemam regulāri un, ja šī impulsu barība vairs netiek nodrošināta, ir vajadzīgs jauns resurss, kas kompensē to, kas smadzenes baroja iepriekš...

 Ir vajadzīgs pārejas periods no kaitīgu paradumu uz veselīgu paradumu impulsiem mūsu kontroles galvenajam operatoram. Ja atstāts tiek tukšums un neturpinās darbs ar sevi pēc smagām cīņām, agrāk ar atkarību barotas smadzenes protestēs un liks to manīt. Tas var izpausties dažādi, bet nereti tieši mūsu veselības pozīcijās, kur jūtamies vājāki, imunitātes sargi var nenostrādāt pietiekoši efektīgi...

 Cilvēki var nesaprast, kāpēc var atjaunoties kāda veca kaite, varbūt sen izslimota, vai pat tāda, par kuru iepriekš neko nezinājām... 

Pēc atkarību periods. Lietas, ko jāzina pēc lielām uzvarām...

 Smadzeņu darbību var pielīdzināt jūras viļņa vai pat bumeranga efektam; vilnis pārklājas un saplūst kopā ar citiem viļņiem, veidojot jaunu un atkal jaunu veselumu, savukārt bumerangs, kad tam piešķir enerģiju un tiek izmests, tas atgriežas. 

 Prāta darbība, nepārprotami, ir daudz sarežģītāks procesu ģenerators un ir pārpilns ar enerģētiku, kura no vienas puses nosaka darbības un procesus cilvēka dzīvē, bet no otras puses pieprasa no cilvēka atbildīgu rīcību un prasa regulāri pabarot savu prātu, emocionalitāti un garīgi intelektuālo pasauli... Tas rada stabilitātes un veselīga miera labsajūtu.  To vajag ikdienā ikvienam, bet jo sevišķi bijušajiem atkarībniekiem...

 Cilvēks, bijušais atkarībnieks, nedrīkst sevi atstāt tukšā un neēdušu pēc smagām cīņām ar sevi- ir nepieciešams ieslēgt jauna dzīvesveida pielāgošanās un treniņa režīmu, kas rezultējās atslodzē un miera...

 Ir vajadzīgas pārmaiņas, radikālas pārmaiņas, bet esiet uzmanīgi ar tām, jo straujums, pēkšņums un liela slodze uzreiz, nav tas labākais mums un mūsu veselībai... Labas pārmaiņas ir jāievieš pakāpeniski, it kā Jūs dzirdētu katru savu sirdspukstu, ievērojot jaunos smadzeņu signālus Jūsu ķermenī...

 Tukšumu nedrīkst atstāt. Mūsu līdzdarbība pārmaiņās ir nepieciešama gluži kā ēst un dzert noteiktos laikos.

 Cilvēka būtība pieprasa līdzsvaru it visā, ko droši zinam saukt labu esam!

 Lai mums izdodas mūsu pašu cīņās un arī pēc uzvaru periodā !

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

Komentāri   

0 # Reālists 2019-04-17 12:27
Liekas, ka reizēm uzvarēt ir vieglāk kaut ko nekā nosargāt uzvaru. Īstenībā ļoti daudziem tas ir klupšanas akmens. Saņemties un darīt nav viegli, bet vajag un bez cīņas jau tie panākumi paši neatnāks, tā ir.
Atbildēt | Paziņot administratoram

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt