Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Cik gājienus uz priekšu Tu spēj saredzēt? Ieskats cilvēku analītiskās domāšanas labirintos.

Autors Draugu draugs

 Cilvēka dabai jau kopš ienākšanas redzamajā pasaulē ir raksturīga vēlme visu izzināt. Ja agrā bērnībā visi esam "zinātnieki" un atvērti jaunām iemaņām, prasmēm, zināšanām un dzīves pieredzei, tad vēlākos gados  lielākais vairākums no mums kļūstam lēnāki un pasīvāki pret visu, kas jauns, zināms un maz zināms. Mēs soli pa solim paliekam vēsāki un vienaldzīgāki pret savu un citu dzīvi kopumā.Turklāt, pārtraucot meklēt atbildes uz dzīvei svarīgiem jautājumiem, mēs atsakāmies no savas atmiņas un analītiskās spriestspējas treniņiem.  

 Dzīve ir lielums un vērtība, kas katram apzinīgam cilvēkam prasa izvirzīt īstermiņa un ilgtermiņa mērķus un, lai ko sasniegtu, ir jāprot gudri plānot, paredzot vairāku darbību secību uz priekšu, kā arī alternatīvus rīcības soļus, spējot nepieciešamības gadījumā savus plānus restartēt un mainīt.

Cik gājienus uz priekšu Tu spēj saredzēt, lai būtu veiksmīgs savu nodomu īstenošanā?- pavērtēsim to katrs pats...

 Katrs no mums labi zina dažādas iespējas, kā vingrināt savu atmiņu un prasmi redzēt un paredzēt, -kā tautā mēdz sacīt, "vismaz divus gājienus uz priekšu". Kādiem tas varbūt ir šahs un dambrete, vēl kādiem kas cits, kur redzi un paredzi savus soļus un gājienus, bet vēl labāk no malas vari lasīt un paredzēt otra dalībnieka spēles domu gājienus, taktiku un darbības. 

 Dažkārt viss notiek sistēmiski tik viegli pamanāmi, ka atļaujamies kādu nosaukt par "ļoti paredzamu"...

Cik gājienus uz priekšu Tu spēj saredzēt? Ieskats cilvēku analītiskās domāšanas labirintos.

Cilvèki redz, paredz, nojauš, iztēlojas un, šķiet, vērtē dzīves procesus padziļināti un analītiski; liekas, ka pat zina, kas darāms, lai gūtu panākumus, tomēr nereti rīkojas tā it kā būtu akli.

 Kam gan nav gadījies izveidot rūpīgi pārdomātu plānu un drīz pēc tam to ignorēt un paveikt muļķību?-Tādos brīžos mēs varam nomurkšķēt pie sevis, ka zinājām, kas darāms, bet izvēlējāmies vieglāko ceļu un nepārdomātu alternatīvu, kas spēja izjaukt ne tikai kādu lielāku plānu, bet arī piebremzēt mūsu centienus mazliet vēlāk rūpīgi plānot jebko citu. Sekas... Katrs mūsu solis nes sekas, kuras nekad nevaram apiet, tālab vislabāk ir rīkoties prātīgi un respektējot savas analītiskās pārdomas.

 Turklāt ir situācijas, kad cilvēki pieļauj kļūdas, domādami, ka rīkojas analītiski un gudri, bet faktiski "ieslīd bezdibenī", ieciklējoties kādā notikumu fragmentā un izdarot aplamus secinājumus, pieņem arī nejēdzīgus lēmumus. Ikviens kādreiz būs piedzīvojis pārdomas, kuras atkal un atkal atkārtojas un nedod nekādu jēdzīgu rezultātu, ja tajās kavējamies ilgāku laiku. Jā, tās ir pakārtotas nianses mūsu spējai saredzēt, bet ne maznozīmīgas, jo katrs šīs niecīgais un mazais mūsu "domu grauds" rada aktivitātes, no kurām ir atkarīga mūsu pieredze redzēt plašāk, dziļāk un tālāk...

 Un atkal, kam gan kādreiz nav sagadījies piedzīvot apmaldīšanos, piem. Vecrīgā, vai arī svešā un ne tik svešā valstī un pilsētā,tāpat mežos un pat iekāpt ne tajā sabiedriskajā transportā?- katram ir kāda šāda vai līdzīga pieredze, kurā nokļūstam savas vai citu netālredzības un analītiskās miegainības pēc. Kā arī nav neviena tāda, kas vienmēr saredz visu tik nevainojami, ka izdara pareizus secinājumus.

 Spilgti atceros kādu senu TV reklāmu, kur lielā pilsētā kāds vietējais  no distances pamanīja, kā ļoti aizdomīgs tips ātriem soļiem aizskrien un viņam nopakaļ skrēja policists. Viņš, gribēdams, palīdzēt policistam, noreaģēja ļoti ātri un pielika "padeni", aizdomīgais cilvēks gan pakrita, bet kārtības sargs aizsteidzās tālāk starpgadījumu nepamanījis. Tas notika tuvu vilciena stacijai- izrādās abi skrējēji cerēja paspēt uz vilcienu... Reklāma lai paliek reklāmai, bet mācība šeit diezgan skarba- ne vienmēr ir tā, kā pirmajā brīdī izskatās. Ne vienmēr ir tā, kā izskatās arī otrajā un varbūt pat desmitajā kāda notikuma epizodē un brīdī... Daudz izšķir mūsu uztveres asums, kas norūdīts vai novārdzināts mūsu pieredzē un apzinātā izvēlē domāt padziļināti vai pēc principa "i tak saiģot"("arī tā būs labi")...

 Ja esi no cilvēkiem, kam patīk domāt aktīvi un nopietni, tālredzīgi un ļoti vērīgi, Tu saskarsies ar pieredzi, ka spēj saredzēt ne tikai citus, bet arī sevi no malas; turklāt šīs atziņas interesantākā daļa ir tajā, ka Tu sapratīsi arī tos, kas Tevi nesaprot un pārprot... Tu domā vairāk, Tu redzi tālāk, tāpat proti būt vērīgs pret to, kas ir pavisam tuvu un pussoļa attālumā...

 Tas, ko un kā Tu redzi un cik daudz gājienus uz priekšu ir atkarīgs nevis no Tavas formālās un akadēmiskās izglītības, bet gan no Tavas pašmotivācijas būt vērīgam, kā arī no iekšējās stājas un attieksmes pret dzīvi un tās vērtībām. Ja Tu mīli savu dzīvi, Tu cienīsi arī savu un citu cilvēku domu, pārdomu, atziņu un atmiņu pasauli,- Tu mīlēsi vēsturi, jo tikai tās svarīgāko mācību izpratne atver plašāk durvis uz tālredzības priekšrocībām... Ja Tu strādāsi ar sevi un savām domām un vienmēr mācīsies dzīves skolā pašizglītības nevis citu motīvu vadīts- tas ļaus Tev lūkoties tālu aiz daudziem pieejamā atziņu un redzējumu apvāršņa...

 Pārdomu kvalitāte un ikdienas mūsu domu dziļums ir saistīti ar to, "cik dziļi atziņu okeāna spējam iepeldēt un izpeldēt no tā neapmaldījušies...".

Domā, ja gribi- kad gribi, kā gribi- to lemt Tev pašam!- bet vislabāk veicas tad, ja esam raduši domāt veselīgi dziļi un analītiski!

Lūk, ja jau izlasīji tik tālu, tad vismaz kāda no pieminētajām atziņām pavisam noteikti nav Tev sveša...

Domāsim, redzēsim, paredzēsim; ļausimies savām un citu pārdomām un atziņām- tas ir laimīgākas un drošākas dzīves vērts! Pārliecināties par to var katrs pats!

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt