Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Vērtības, ko propogandē Latvijas lielie mediji.

Autors Draugu draugs

 Liberālā politika- domu lidojums, kas nojauc jebkādas robežas; visas agrākās cilvēces un vēstures gaitā iegūtās cilvēciskās, tikumiskās un morālās vērtības ir atpalicība- tā ir pozīcija, kā sevi prezentē iedomīgie, kā tautā viņus apzīmē, liberasti. Viņi roku rokā ar pārākumtiesību aizstāvjiem norok visu, kas saucas likums, robeža, godīgi principi un patiesība. Viņiem viss ir relatīvs un stiepjams, gluži kā viņu pēcpuse, "toleranti" iestājoties par modernā laikmeta "varavīksnēnu" sektu, to saucot par pārāko sabiedrību un viņus padarot par normu un pozitīvo paraugu demokrātiskajam vairākumam. Rezultātā mazākuma politika dominē pār vairākumu un te visa demokrātija tiek nolīdzināta līdz ar zemi- tas jau sen notiek arī Latvijā! Skumjākais ir tas, ka mediji, kuri sevi pozicionē ka neatkarīgos, ir vairāk atkarīgi nekā brīvi strādāt sabiedrības interesēs. Nav tā, ka viņi nestrādātu sabiedrības labā, bet ir tā, ka visai tautai nozīmīgos jautājumos mediji visbiežāk nostājas naudas un varas resursiem bagāto šauru biznesa un politikas interešu grupējumu pusē.Viņi to nenoliedz- visskaļāk par to runā viņu darbi un raksti savās publikācijās. 

 Ja mēs palūkojamies uz sabiedrības noskaņojumu Latvijā un attieksmi pret liberālo politiku, tad jāteic, ka cilvēku noskaņojums iepretī liberālismam ir kā atvērtas durvis laupītājiem. Cilvēki ir gatavi demokrātijas viltus spēles maldināti pieņemt destruktīvas normas un politiku, kas saēd valsti un tautu no iekšpuses. Visiem patīk jēdziens "brīvība", bet liberālā politika ir tas mežonis, kas grib ieborēt mūsdienu cilvēcei, ka brīvība ir iespējama teju bez nosacījumiem. Viens no viņu galvenajiem principiem- esi labāks par citiem, izkonkurē, pārspēj, pakāpies uz citiem un dari jebko, lai baudītu savu brīvību, nerēķinoties ar citiem.

Īstenībā nemaz nav jābrīnās, kāpēc postpadomju republikas, mūsu Latviju ieskaitot, ir tik atvērtas liberāli degradējošajai politikai- viens no lielajiem iemesliem ir fakts, ka lielākajai daļai no vecās un krievu laiku sabiedrības ir pilnīgs duļķis un kokteilis dzīves vērtību izpratnē, savukārt liberālā politika ir nākamais "progresa" etaps, kas vairāk vērsts uz jaunākajām un nākotnes paaudzēm. Rezultātā visu paaudžu cilvēki(sabiedrība kopumā)maldās kā tāds ezītis miglā- tauta un valsts nezina, kurp virzās un kurp nonāks un Latvijas lielie mediji kā liberālisma aizstāvji tikai paātrina šo procesu uz nekurienu...

Vecāki nevar nodot bērniem to, kas pašiem nav. Tad, par ko ir satraukums- vai tikai par medijiem, kas patiesībā izpatīk sabiedrības vergturiem un dažādu biznesu un grupējumu interesēm? Latvijas gadījumā sabiedrības vērtību bojā eju atklāj apstāklis, ka kā tauta mēs jau sen vairs necīnamies pret varas bezatbildīgo politiku, atskaitot lielisko komentēt prasmi tajos pašos medijos.

Arī es savu portālu ietvaros un citās vietnēs esmu vairākkārt aicinājis Latvijas cilvēkus kooperēties un apvienoties domubiedros, kas spētu kordinēti kontrolēt un ietekmēt varas cilvēku darbību, ceļot gaismā ne tikai faktus par neprātu, ko nereti atklājam valsts, pašvaldību darbā u.c., bet gan kolektīvi iet pie viņiem, kolektīvi un individuāli rakstīt viņiem, runāt ar viņiem aci pret aci- tā, lai viņi zina un jūt, ka tauta seko līdzi un prasa atbildību.  Tā vietā, lai atrastu tūkstošus-tos pašus, kas dien dienā raksta komentārus mediju platformās un aicina uz aktīvu rīcību,- nav atrasti pat simti un godprātīgi desmiti, kas gatavi brīvprātīgi cīnīties par sevi, savu ģimeni, par Latviju.

Kad laikā no apm.2006-2009.gadam aktīvi ar saviem tā laika nedaudziem domubiedriem sākām veidot pilsoniskās kustības grupas Latvijā, kas strādātu neatkarīgi no politiskajiem spēkiem valstī, nepagāja ne trīs mēneši, kā atklājās, ka Rīgā, kas bija mūsu darbības koordinācijas centrs, kad noturējām sabiedrības aktīvistu sapulces iefiltrējās vecās un jaunākās paaudzes čekistu izdzimumi, kuri viltīgi pārņema kontroli pār teju visu, kas tika izveidots- viņi sākumā demonstrēja apbrīnojamu lojalitāti un cieņu pret vērtībām, kuras apliecinājām, bet ar neilgu laika nobīdi sāka uzvesties kā plānprātīgie, apzināti provocējot sapulču dalībniekus uz konfliktiem, jaucot sarunu tematiku, pļāpājot par visādām beztēmām un nelaujot pat izteikties tiem, kas uz sapulci viņus aicināja. Toreiz mūsu vidū bija ļoti plaši pārstāvētas sabiedrības loks- no vienkāršiem strādniekiem, lauksaimniekiem līdz nozaru speciālistiem, biznesa vides ekspertiem, tāpat rakstnieki, pedagogi, arī daži tādi, kas jau pazīmējusies politikā un vienkārši labas gribas cilvēki, bet to visu profesionāli izjauca. No tā laika ieguvu daudzas mācības un atziņas, kuras kļūst arvien saprotamākas gadiem aizejot. Viena no tām, ka latvietim Latvijā neļaus elpot un domāt patstāvīgi, mums iesmērēs liberālo politiku, lai esam kā politiski un ekonomiski viegli manipulējam masa visā kopējā pasaules ļaužu ellē. Ja Tu izvēlēsies kļūt par nevardarbīgu varas disidentu, kas viņu darbību atmasko un dara to bez maksas, Tu esi viens no lielākajiem 4.maija režīma ienaidniekiem- kamēr ap Tevi nepulcējas desmiti un simti līdzīgi domājoši aktīvisti, tikmēr vara var primitīvi atkaroties no jebkura individuālista. Problēma ir nevis apstāklī, ka Latvijā nav cīnītāju un aktīvistu, problēma ir tā, ka mēs esam zaudējuši savu tautapziņu, savu kolektīvo pašapziņu, kuru ir deformējuši komunisti un turpina samaitāt postpadomju sērgas sekas apvienojumā ar liberālās politikas kropļojumu. Latvieši kā tauta ir kļūvusi par daudzskaitlīgiem neatkarīgiem partizāniem, kuri karo mazās šūniņās- pa divi vai trīs, atskaitot retus izņēmumus. Arī pēdējie gadi aizvadīti bez lielām un pozitīvām izmaiņām, atskaitot tās, ka pašdarbību vairāk pakontrolē valsts drošības institūcijas un kādi urķīgāki žurnālisti un hakeri piesakās par domubiedriem; tiesa, arī labus draugus un godīgus cilvēkus ir sanācis sastapt un arī caur šo mājas lapu...

 Manā skatījumā pārmaiņas un latviešu  tautas mobilizācijai vajadzīgs diemžēl kāds nopietns satricinājums, kas skar daudzus, lai mēs spētu atkal uzticēties cits citam un sekmēt godprātību un taisnīgāku valsts pārvaldi. Nav obligāti jāpiedzīvo krīzi, lai tauta sarosītos un komunicētu ar varu ne tikai pirms vēlēšanām, bet Latvijas gadījumā mēs vairs nereaģējam uz krīzes apstākļiem, dzīvodami krīzē, kā vien paburkšķam interneta saietos- komentāros un forumos. Ja ar to aprobežojamies, tas nav tautas vārda cienīgi...

 Latvijas medijiem teikšu īsi- "Nepārcentieties, nekāda nauda negarantēs Jūsu drošību un labklājību ilgtermiņā. Nav iespējams būt laimīgiem, darot izmisušus un nelaimīgus citus, kalpojot melu un bezsmadzeņu politikas bīdītājiem!" Liberālisms ir kā zars, uz kura atrodas valsts, kuru paši liberasti centīgi zāģē.

Jā, cilvēki Latvijā netic cits citam, netic arī sev(vairākums), jo zaudējuši ir savu vērtību kaujās ar pseidodemokrātiju un liberalizāciju, kas arvien kā uguns purvos un mežos plešas plašumā.

Cilvēki Latvijā ir padarīti par nemotivētiem cīnīties un aizstāvēt sevi, savas ģimenes un sabiedrības vērtības, jo valstisko vērtību vairs nav, atskaitot tās, ko vēl glabājam katrs savā sirdsapziņā vai arī esam iedomājušies, ka glabājam.

 Aicinu cilvēkus Latvijā sajust savus laikabiedrus un nostāties blakus plecu pie pleca, komunicēt ar varu no tautas varas pozīcijām- korekti un ar stingru mugurkaulu, prasīgi un tiesiski taisnīgi, prasot ievērot Satversmi, kura padarīta par pazemojuma izkārtni! Taisnīgi domāt un vienu taisnību prasīt visiem - tas nav komunistu sauklis; čekisti un komunisti to ir nolaupījuši, lai manipulētu ar sabiedrību, tēlojot tautas aizstāvjus, bet viņu darbi, kurus apzināti ne līdz galam atklāj liberālās politikas mediju mašinērija, atmasko viņu nodevību pret Latviju!

Neļausim nevienam veikt manipulācijas un darījumus ar Latviju un latviešu tautas likteni! 

Pārdomām:"Sēsi domu, pļausi darbību; sēsi darbību- pļausi ieradumu; sēsi ieradumu- pļausi raksturu!" Latvijai ir cilvēki, Latvijai ir vajadzīgi cilvēki, kuru raksturs spēj izturēt korupcijas lāstu, cilvēki, kas ciena un mīl citus cilvēkus, mīl patiesību un taisnību kā vēŗtību, kas pieder ikvienam. Tavs raksturs ietekmēs ne tikai Tavu bēŗnu un mazbērnu likteni; Tavs raksturs ir vajadzīgs Latvijai, lai tās robežas nekļūtu par vispārējās degradācijas un visatļautības kārtējo "veiksmes stāsta" pasaku valsti!

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt