Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Godīgi atspoguļotas informācijas principi un daži piemēri.

Autors Draugu draugs

Godīgi atspoguļotas informācijas principi; daļa no tiem:

1.Ziņas avots NEKAD nepretendē uz "visas patiesības" statusu.

Ja redzat rakstus ar skaļu paziņojumu - "visa patiesība", ejiet garām. Diemžēl ir autori, kuri šādā veidā, cenšoties piesaistīt auditorijas uzmanību, diskreditē ne tikai sevi, bet arī saturu, kuru nodod citiem. Tā iet zudumā arī dažas ļoti vērtīgas vadlīnijas, kuras autoru pārspīlējumu dēļ, tiek nenovērtētas vai novērtētas aplami.

2.Ziņu avoti, kas mērķēti uz sabiedrības izglītošanu vai veselīgas diskusijas veicināšanu, neslēpj, ka nepretendē uz neapstrīdamu sava ziņojuma faktu un interpretācijas korektumu.

3.Ziņu avoti, kas tendenciozi un galvenokārt nodarbojas ar citādu viedokļu apkarošanu, mobingu, diskreditāciju, nekalpo sabiedrības informēšanas un izglītošanas interesēs.

 

4.Zinātniski, metodoloģiski pareizi principi openetu viedokļu pārbaudīšanā vēl nenozīmē, ka tas, kas prasa no otras puses ievērot "uzticamu avotu" resursus, faktu pārbaudes principus utjp., ir godīgāks savā informācijas atspoguļošanas praksē.

Viedokļu konfrontācijā esošās puses nereti atļaujas manipulēt un graut pretējā viedokļa argumentāciju, nemaz nemēģinot vērtēt viedokļu dažādības pamatojumus un kritiskā izvērtējuma principus.

5.Lieta, kas ļauj atpazīt viltus ziņu izpaltītājus no tādiem, kas ir atvērti uz daudzpusēju viedokļu diskusiju un godīgāku informācijas pasniegšanu, ir paškritika savā adresē un paškritika informācijā, kuru pats apliecina. 

Ņemiet vērā, ka gan valsts sistēmu darbinieki, kuru uzdevumos ir veicināt "vienīgo pareizo viedokli", kā arī citas troļļu sistēmas nevar atļauties sava viedokļa pamatotības analīzi un kritiku. Ar to parasti nodarbojas ikviens cits, tikai ne paši. Šis moments skaidri parāda, ka pērkamie mediji, pērkamie troļļi un valsts sistēmu cenzūras darboņi neies pret savu "naudas maisu" jeb pasūtītāju interesēm.

6.Godīgi informācijas sniedzēji nereti atgādina, ka pauž tikai savu veidokli un spēj ielūkoties arī citu redzējumā, cienot arī citādi domājošos.

 Piezīmes:

 Katram cilvēkam ir tikai savs viedoklis. Katrai valstij un tās sistēmas darboņu grupai ir arī tikai savs kolektīvais viedoklis. Kolektīvs viedoklis attiecībā pret individuālu nav ne ar ko pārāks, jo tas arvien ir tikai subjektīvu cilvēku veidoklis. Patiesības vadlīnijas nav nedz aiz vairākuma, tāpēc ka tas ir vairākums, tāpat kā tās nav aiz mazākuma, tikai tāpēc kā vairākums tiek uzskatīts par mazāk domājošo daļu sabiedrības.

Neviena laicīgā vara un valsts nevar atļauties savas tēzes un pieņēmumus saukt par subjektīvu informāciju, tāpēc cenzūra un sistēmai traucējošas informācijas bloķēšana, neatkarīgi no tā, vai cenzējamais saturs ir korekts vai pilnīgas muļķības, ir realitāte, par kuru pati vara nelabprāt runās.

 Kad sistēmas misionāri bloķē jebkādu viņiem nederīgu veidokli, tas nenozīmē, ka bloķētais saturs ir tuvāk patiesībai, nekā kāds cits. Viņi bloķē un ierobežo saturu tāpēc, ka viņiem jebkurš citādais viedoklis ir šķērslis, kuru jāpārvar. Tas gals, kas zina, kā veidojas sabiedriskā doma, ir lietas kursā, kāpēc daudzpusīga diskusija jebkurā sabiedrībai nozīmīgā jautājumā viņiem ir kaitnieciska.

 Mūsdienās ir izteikts autoritāšu kults. Tas noved pie neprāta un individuālās nedomāšanas. Dauziem pietiek, ja kāda valstī zināms viedokļu līderis atļaujas citēt kādu citu autoritāti vai autoritāšu grupu, kā izslēdzas kritiskās domāšanas režīms. Cilvēki pamanās uzticēties konkrēto autoru ziņas interpretācijām un tās fokusam, savukārt viedokļos, kas neiekļaujas populārajos  "info-šablonos", sabiedrība ir tendēta nevērtēt. 

Jebkura informācija kļūst par dezinformāciju, ja atļaujamies nedomāt patstāvīgi un pieņemam citu veidokli par savu, nenonākot pie tā, kritiski vērtējot katru nozīmīgo ziņas vadlīniju.

Kad pārbaudat rakstītāja vēstījuma saturisko būtību, vispirms pārbaudiet savu tā brīža pašsajūtu un modrību. Cilvēki ir ļoti viegli manipulējami un ātri "pavelkās" uz it kā argumentēti nostrādātas informācijas pareizību.

Ir jāatcerās senais tiesu princips, ko parfrāzēšu:"Informācijas pārbaude ir iespējama, ja ziņas vērtētājos piedalās vismaz divas pretējo viedokļu puses, kuras ir gatavas izvērtēt abu pušu sniegto ziņu pamatotību, saglabājot cieņu pret sevi un otru pusi"

 Turpinājumā ar izdomātu, bet ne nereālu, piemēru ieskicēšu kādu problemātiku: Centieties atrast savu pozīciju, kura Jums liekas ticama un kura nē; uzdodiet sev jautājumus, kāpēc Jūs vienai pusei ticat vairāk nekā otrai, kādi tam ir argumenti un vai Jūsu vērtējums iztur daudzpusēju kritiku? Piemērs:

 Ir sutīga vasaras diena. Pilsētā kāds nejaušs garāmgājējs sāk neadekvāti uzvesties un spļaudās Jūsu acu priekšā. Notikuma vietā nejauši "uzpeld" pašvaldībnieki-policisti. Policija konstatē acīmredzamu nepieļaujamu darbību un par to neadekvātajam pilsonim piemēro sodu. Aizturētais taisnojas, ka tas viss ir ne gluži tā, kā izskatījās, bet policija stūrgalvīgi paliek pie sava.

Turpinājumā šis notikums lai kalpo kā materiāls, kuru tikai mazliet pavērtēsim padziļināti:

a)Kādu iespaidu un pirmo priekšstatu par cilvēku Jūsu gūtu, izejot no "plikas informācijas" par to, ko redzējāt minētajā piemērā?

Ja esat stereotipiskas domāšanas cilvēks, vadīsieties pēc priekšstata, kurā neuzdosiet papildus jautājumus un, iespējams, Jums būs "viss skaidrs par šo cilvēku" un daudzi par tādu teiks:"Viņš ir bezkauņa un sodu saņēma pelnīti!"

Ja esat mazākuma sabiedrības un nestandarta pasaules pilsonis, Jūs automātiski netiesāsiet, nevērtēsiet un nenosodīsiet cilvēku, balstoties tikai uz to, ko acis redz, ausis dzird utml., bet gribēsiet ko zināt par blakus apstākļiem, lai izprastu cilvēka attieksmes un rīcības motīvus.

b)Konkrētajā stāstā nepateiktā daļa vēstī, ka sodītais likuma pārkāpējs saņēma sodu par neadekvātu darbību, taču attaisnojošais apstāklis bija fakts, kuru neviens nemēģināja izvērtēt - šim gājējam mutē ieskrēja muša. Kad zinām šādu notikuma kontekstu, tas maina lietas būtību un kategoriskie spriedumi par bezkaunīgo cilvēku neiztur kritiku. Tiesa jāatzīst, ka tik tālu sabiedrības lielākā daļa savu pārdomu līmenī nenonāk, pat , ja beigās uzzinātu, ka vainīgais nemaz nav tik ļoti vainīgs. Cilvēkiem patīk spriest pēc pirmā iespaida un to "uzturēt dzīvu", pat ja fakti saka ko citu.

c)Tālāk pavērsīsim šo pašu notikumu līmenī, kā uz to reaģētu policija un kā to atspoguļotu "mainstream" mediji, ja piemēram tas neadekvātais būtu politiski nozīmīga personība vai vienkārši plašai sabiedrībai zināms cilvēks un otrā gadījumā, ja tas būtu kāds parastais mirstīgais vai pat bomzis.

Ja neadekvāti uzvestos iepriekš labi zināma persona, kārtības sargi būtu vairāk ieinteresēti noskaidrot blakus apstākļus un visticamākais sods netiktu piemērots. Ja lieta skartu bomzīti, visticamākais, jautājumi netiktu uzdoti un viņa skaidrojumam par notikušo neviens īpaši neticētu - sekotu vienaldzīga attieksme un soda terapija.

Kas attiecās uz medijiem, tie nereti mēdz būt tendēti uz "wow "efektiem" un tad karina klāt savus skaidrojumus. Tas tiek darīts ar aprēķinu, tā kā sabiedrības vairākums labprātāk uzsūc "dzeltenai presei" cienīgus ziņojumus, nekā, ja šie paši mediji analītiski vērtētu starpgadījumu un šādi skaidrotu notikumu. 

Mūsdienu valstu sistēmu mediji, lai arī viņu pusē ir visai daudz to, kam nav sveša pētnieciskā žurnālistika, atļaujas samierināties ar "viegli lasāmu" informāciju, kur notiekošais un tā konteksts, argumentācija un papildus skaidrojumi, netiek īpaši vērtēti. Kā jau teicu, iemesls visai vienkāršs - sabiedrība ir tā audzināta, ka tas, ko acis redz un ausis dzird, tā esot patiesība, no kuras var atļauties izdarīt kategoriskus secinājumus. Cilvēki tā domājot, nepamana, kā paši sāk maldīties savu priekšstatu un pieņēmumu labirintos un mediji tur ir teicams sabiedrotais.

Izejot no minētā piemēra, kur kāds pilsonis, kuram nācās rīkoties neadekvāti, mediju vairākums atspoguļotu to ejošāko informāciju ka preci. Subjektīvās patiesības vadlīnijas, fakti un konteksts viņiem nav svarīgs. Līdzīgi kā klauni dara lietas, kuras patīk sabiedrībai, tā līdzīgi uzvedās daļa no mūsdienu medijiem, rakstot ziņas "vieglā valodā"...

 Kāpēc minu  šos piemērus? - atbilde- līdzvērtīgs process notiek tā sauktās patiesības izzināšanā. Ne tuvu katrs medijs, neatkarīgi no tā - valstiska vai nevalstiska veidojuma tas būtu - atļaujas būt godīgs, atspoguļojot "medaļas abas puses" informāciju. Tendenciozi vienpusēji - tas ir līmenis, kurā gadās paklupt ikvienam, taču svarīgi, kad to apzināmies, rāpties ārā. Ir mediji, kuriem laprātāk tīk "dubļu peļķes" un ir arī tādi, kas ilgi nekavējas tajās, tiklīdz tiek noskaidrota kaut cik taustāma realitāte un fakti, kuri iztur daudzviedokļu kritiku

 

Noslēgums ar kādu līdzību:

Ir kāds stāsts, ko zina daudzi Bībeles lasītāji, par gudru ķēniņu, kas spēja kādai sievietei, kuras bērnu gribēja nolaupīt cita sieviete, palīdzēt, spriežot taisnu tiesu. Tā kā vienai viņas mazulis nomira, viņa nespēdama samierināties ar notikušo, atļāvās melus,, apgalvojot, ka otras sievietes mazulis ir viņas un tādējādi apdraudēja otras sievietes un viņas bērna likteni. Tālredzīgais ķēniņš atļāvās nežēlīgu manipulāciju, pateicoties kurai bija skaidrs, kas ir noticis un kura sieviete ir bērna māte. Ķēniņš deva rīkojumu nogalināt mazuli un redzot, ka viena no sievietēm atļāvās iebilst un izmisīgi lūdza, lai ļauj viņai mirt bērna vietā, kā arī, lai atdod bērnu tai otrai, saprata, mātes sirds nebūs vienaldzīga. Gudrais valdnieks atcēla savu rīkojumu un atdeva bērnu viņa mātei.

 Šo piemēru pieminu, lai pateiktu, ka tie, kas patiešām mīl godīgumu un cilvēcīgai taisnībai atbilstošus informācijas kritērijus un saturu, cīnīsies par taisnību kā minētais ķēniņš. Viņš centās izzināt situāciju un tajā iedziļināties, paliekot neitrāls, nenostājoties nevienā pusē. Viņš meklēja atbildes, atļaujoties pat risku, un atbildes guva, jo bija ieinteresēts taisnības uzvarā un godīgumā. Tā ir jāstrādā medijiem - vienalga lielie vai ne tik lielie tie būtu. 

Ko valsts nevar atļauties un ko nevar atļauties tie žurnālisti, kam jāveic pasūtījuma rakstu izpilde, to var atļauties tie, aiz kuriem nav savas vai svešu zemju "naudas maisu" politikas un propogandas. 

Labs un godīgs medijs ir pacietīgs un ieinetresēts viedokļu dažādībā, bet neiecietīgs pret korupciju.

"Labs koks nevar nest nelāgus augļus!" Katrs pats lai pārbauda sevi - saprātīga paškritika ir ceļš uz godīgumu.

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

 

 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt