Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Latvijas hokejs, līdzjutēji, pasaules čempionāta ambīcijas, uzdevumi un mērķi.

Autors Draugu draugs

 Kurš no Jums kādreiz ir piedalījies sacensībās ar domu nepalikt pēdējais? Kura ir tā komanda un izlase, kuras galvenais uzdevums katrā pasaules mēroga turnīrā ir nezaudēt jau esošo sasniegumu līmeni un cīnīties par labiem rezultātiem, cerot sasniegt ceturtdaļfinālu? Vai tiešām Latvijas hokeja augstākais mērķis ir ceturtā daļa no fināla un maksimums, uz ko varētu cerēt ? Ne gluži un mazliet tālāk pavērtēsim, kāpēc...

 Sportā ir pietiekoši daudz tādu gadījumu, kad ne tie lielie un varenie un ne tās spēcīgākās vienības izcīna godalgotus panākumus. Tā vienkārši notiek. Un arī hokejā medaļniekos šad un tad pamanās iesprukt "mazās" izlases...

Ja to varēja citi, kāpēc, lai reiz to neiespētu Latvijas hokeja izlase ? - tas noteikti reiz piepildīsies, un dzīve un pieredze liecina, ka dažkārt sen gaidītās lietas notiek tad, kad tās īpaši, šķiet, neviens negaida...

Kad pienāks Latvijas laiks, mēs nezinām, bet to gan- kad atnāks Latvijas hokeja laimīgās dienas, mēs tās neaizmirsīsim nekad- par tām runās un tās pieminēs desmitgažu garumā un ilgāk...

 Gan izlases treneris, ja vēl nav paspējis, drīz definēs un atklās šī pasaules čempionāta uzdevumus un mērķi. Taču svarīgi, lai izlases vīri paši reiz notic tam, ka var vairāk, nekā apstāties ceturtdaļfinālā... 

Psiholoģiski tā ir barjera un latiņa, kuru paši sev esam noteikuši- tas ir prāta darbības šķērslis, kas iepotēts vīru smadzenēs un kuram netiekam pāri vienmēr, jo savu prātu un gribasspēku komanda ir orientējusi uz "apstāšanos maratona pusceļā"...

 Vienmēr izšķirošajās spēlēs(ceturtdaļfinālā) ir kaut kas pietrūcis, lai Latvijas valstsvienība tiktu tālāk. Savukārt hokeja eksperti tādās situācijās nereti māžojas un pieraksta veiksmes iztrūkumu meistarības trūkumam, līdzvērtīgu maiņu trūkumam un jebkam, tikai ne apstāklim, ka puiši un vīri nav noticējuši savai uzvarai, kas ļautu laimīgi izkāpt no ceturtdaļfinālu nolemtības un turpināt cīņu par medaļām...

 Jā, sportistu psiholoģiskā sagatavotība un pašapziņa- tā ir ne tikai Latvijas hokeja, bet teju visas sporta nozares profesionāļu lielā bēda, kuru neanalizē pietiekoši.

 Hārtiljs, izlases vadītājs, ir gudrs vīrs, ticu, ka viņš var ieviest labākas pārmaiņas un iedvest jaunu domāšanu izlases cīnītāju galvās.

 Latvijas līdzjutēji, kā jau iepriekšējā rakstā par PČ hokejā atzinu, ir pasaules čempioni un ir pelnījuši reiz ieraudzīt savus hokeja draugus uz pjedestāla !

 Es teiktu, ka profesionāli ir ticēt saviem panākumiem un ļauties enerģijai un ambīcijām strādāt izlases labā, sasniedzot rezultātu aiz izslēgšanas spēļu apvāršņa... Latvija var, -ja smagi strādā, enerģiski tic un nenododas pašapmierinātības atslābumam pēc kādas lielākas uzvaras- paveikt neiespējamo !

Latvijas hokejs, līdzjutēji, pasaules čempionāta ambīcijas, uzdevumi un mērķi

  Atbalstīsim savējos un ticēsim Latvijas lielajām uzvarām jau šajā čempionātā !

P.s. Atbalstot savējos, labāk nedzeriet alu, bet gan audziniet un skolojiet un iedvesmojiet savus dēlus un jaunāko paaudzi par čempionu paaudzi ! Skaidrs prāts ir stiprs prāts, kas piemīt uzvarētājiem... :)

 Lai maz skaistu zaudējumu un daudz vairāk smuku un ne tik smuku Latvijas izlases uzvaru! Mērķis ir viens- "apstāties kā uzvarētājiem"...

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt