Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Latvijas vadošie tenisisti šodien aizsāks jaunus turnīrus.(Par Ernesta Gulbja un Aļonas Ostapenko karjeru plašāks vēstījums...)

Autors Draugu draugs

 Šodien pirmo cīņu jaunà turnìrà aizvadīs gan Ernests Gulbis, gan Latvijas sieviešu tenisa speciàlistes- Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova. Vispirms ap plkst.15 kortos dosies Ernests un Aļona, tad pulksten 16:00 ir paredzēta Anastasijas spēle. 

 Pavērtēsim mūsējo panākumu izredzes plašāk savu jauno tenisa turnīru ievadā tieši no psiholoģiskās sagatavotības skatu punkta:

Šoreiz ir sagadījies, ka spēļu pirmajà kàrtā mūsu tenisa speciālistiem ir atvēlēta diezgan izteikta favorītu loma, neskatoties uz vājo sniegumu pēdējās spēlès un psiholoģisko sagatavotìbu gaidàmàm cīņām. Un šoreiz pat neminot pretinieku vārdus, sasniegumus un cīņas raksturu, vairāk pievērsīsimies mūsu pašu sportistiem...

1.Ernests Gulbis.

Tie, kas seko līdz Ernesta tenisa sezonas gaitām, zinās teikt, ka mūsu vīriešu labākajam tenisa lietpratējam šogad neiet nepavisam labi. Zaudējumu rūgtums, ilgstoša nespēja demonstrēt savu labāko sniegumu, daudzkārtēja apstāšanās turnīru ievados un neticība savai varēšanai un spējām uzvarēt, ir, atzīst to pats Ernests vai nē, iedragājusi viņa kā nopietna cīnītāja pašapziņu. 

 Var daudz ko norakstīt uz vecajām traumām un citiem būtiskiem aspektiem, ieskaitot faktu, ka jau kādu laiku Ernests ir ne tajā labākajā formā un, protams, arī gadi dara savu, tomēr (ne)veselības un traumatisma problemātika ir vērtējama arī cilvēka rakstura, paradumu un dzīvesveida kontekstā. Šis viss kopums, bieži pienācīgi nenovērtēts, ir daļa no visa tā, kas būtiski ietekmē jebkura spēlētāja gan psiholoģisko sagatavotību un noturību, gan fiziski- tehnisko varēšanu un spēles veiksmīgu dažādotprasmi. 

 Mēs visi zinām to labo, uz ko agrāk bija spējīgs Gulbis- viņš patiešām varēja pārsteigt; viņš varēja uzvarēt teju jebkuru Top 10 un favorītu, atskaitot retus izņēmumus, piem.Rafaelu Nadalu. Taču Ernestam arī tajos labajos gados un dienās bija kāds "niķis" un prasme pārsteigt arī sliktajā ziņā- pēc lieliem panākumiem un augstumiem viņš gluži kā gulbis pamanījās strauji samazināt augstumu debesu apvāršņos un zaudēt arī nosacīti krietni vājākiem pretiniekiem. 

 Ja agrāko Gulbja iespēto un karjeru kopumā varēja raksturot :"kā pa kalniem-augšā un lejā", tad šogad pārsvarā notiek "dzīvošanās kalnu pakājē un kalnu aizās"... 

Jā, ir ilgstoša veiksmes un panākumu iztrūkuma garša un krīze, kas lauž mūsu spēlētāju iekšēji, tomēr šīs sezonas kontekstā Ernestam "nav ko zaudēt"- šķiet, zemāk vairs nevar krist un ir taču jāpienāk laikam, rāpties arā no bedres. Vai arī nemocīt sevi vairs ar viltus cerībām, ka "īstais lidojums un augstākās virsotnes vēl priekšā"...

 Šodien Ernestam ir jāuzvar un ne tāpēc, ka pretiniekos reitinga piektā simta tenisists. Ja ar veselību ir viss vairāk nekā mazāk kārtībā, jāuzvar kaut vai savas pašcieņas vārdā, lai varētu atplaukt turnīra turpinājumam un noturēt ilgāk uzvaras lādiņu un labāku noskaņojumu savā psiholoģiskā rūdījuma arsenālā. Pirmais solis ir vienmēr svarīgs- tas, cerams, būs labs pamats krietni veiksmīgākam sezonas turpinājumam Ernesta Gulbja izpildījumā!

2.Aļona Ostapenko.

Mazu kripatiņu paņemot no jau pieminētā Ernesta Gulbja karjeras un salīdzinot ar mūsu tenisa dāmas profesionālo izaugsmi- var redzēt gan būtisku līdzību, gan atšķirības. Jā, var teikt, ka salidzināt nav korekti, jo mūsu Aļona vēl ir jauna un "viss labākais karjerā ir vēl priekšā". Tomēr stāsts ne par panākumu daudzumu, bet gan par spēlētājas raksturu un īpašībām, kas jau tagad iekrāso viņas perspektīvas uz veiksmīgāku profesionālās karjeras attīstību un individuālo pašizaugsmi, kas spriežot pēc dažkārtējām izdarībām, uzvedības un attieksmēm laukumā, diemžēl liek atzīt, ka tā ir atstāta novārtā...

 Ja Ernests, neskatoties uz savu savdabīgo raksturu prata "kāpt augšā un lejā" vairākkārt, tad Aļonas izaugsme un meistarība- ne par panākumiem runājot, bet gan tenisa izaugsmes un rakstura kvalitātes kontekstā runājot- parāda, ka viņai būs ļoti grūts ceļš ejams. Viņa spēj uzvarēt daudzus, bet tikai vienam šķērslim pa īstam netiek pāri- tas ir savs EGO un iedomība, kas pilnībā paralizē pašizaugsmi un stabilitāti spēles kvalitātē kādā ilgākā periodā. Tiklīdz meitēns sajūt, ka var un ir uzvarējusi 1-3, varbut 4.spēles pec kārtas, tā iezogas iedomība un neadekvāts lepnums un sabremzē viņas labākās rakstura īpašības un labāko varēšanu. Beigās ar katru nākamo apdedzināšanos un  nespēju sakārtot sava "rakstura plauktiņus", Aļona jūtas arvien iztukšotāka un nevarīgāka, dziļi vīlusies sevī un citos.

Pagaidām lielās ambīcijas viņai neļauj izjust savas attīstibas krīzes smagumu pilnībā, bet lielāko vainas daļu savās sportiskajās neveiksmēs viņa apziņas līmenī uzkrauj visiem citiem, ieskaitot trenerus un ģimeni. Bet ar laiku viss mainisies- jaunai sievietei būs jāpamana cēloņu un seku likumsakarības savā dzīvē, kā arī lietas, ko dzīve viņai ir uzdāvinājusi. Tikai viņa pati spēs izlīst no savas savu pārvērtēto spēju bedres, kad nāks pašizaugsmes un brieduma pirmie gadi.

 Un par šodienas spēli runājot ir jāatcerās ne tikai pēdējo divu gadu iespētais, bet arī pavisam īsais periods un nupat kā aizvadītais turnīrs un īpaši pēdējo divu spēļu kopsumma Anglijā un tas, kā piedzīvotie zaudējumi(vienspēlē un dubultspēlē) ir ietekmējuši Aļonas pārliecību par savu varēšanu. 

 Tātad vienspēļu šī sezona pirms aizvadītā turnīra Aļonai bija pavisam bēdīga un tad parādijās cerības stariņš, ka Aļona ir pamodusies un ko mācījusies no agrākās rūgtās pieredzes. Diemžēl nē! Izrādijās, ka, lai cik tas paradoksāli neizklausitos, šajā dzīves nogrieznī uzvaras nāk viņai par sliktu- rada pat lielāku kaitējumu nekā sportiskie zaudējumi. Tiklīdz meitene izjūt ilgāku, dažu dienu uzvaras garšu, tā viņai kaut kas notiek domāšanas procesos- iedomība viņai liek "pacelt degunu" un tad salauž un pieviļ. Tas visspilgtāk izpaužas tieši "maratona noslēgumā" , kad viņai savās cīņās gadās lielākas grūtības. 

Aļonai tādos brīžos var likties, ka nevis viņu uzvar pretiniece, bet gan pati Ostapenko ir tā, kas "cīnās pret sevi"-atdod un uzdāvina uzvaru savai sāncensei. Tā notika arī aizvadītajā spēlē Birmingemā, kur Aļona palika "pussoļa attālumā" no drošas uzvaras, sagādājot zaudējumu sev pati... Pēc tam, kad tika cerīgi/bezcerigi zaudēts vienspēļu turnirā, bēdu stāsts turpinājās līdz tam ļoti veiksmīgajā dubultspēļu turnīrā- tās bija tikai loģiskas sekas, kad Aļona bija saņēmusi kārtējo triecienu un mācibu... 

 Pamatjautājums pirms šodienas spēles ir nevis, vai Aļona uzvarēs un cik tālu viņa vispār aizsniegsies turnirā. Jautājums ir cits:"Kad Aļona beidzot sāks mācīties savas domāšanas kļūdas neatkārtot?" Ar savu galvu un savām domām ir jāsadzīvo, tikai ne ar iedomību! Iedomības sērga ir tā, kas izpumpē un laupa gan pašcieņu, gan neļauj novērtēt un cienīt citus, ieskaitot sportistus, kad sacensībās ir jāparāda aukstasinība un atjautīga un izšķiroša pieeja, lai gūtu panākumu.

 Vai šodien Aļona uzvarēs? Drīzāk būtu jājautā, vai viņa gribēs atgūt to priecīgo sajūtu, kas viņai bija, dzīvojot dažas dienas uzvaru atmosfērā, pirms dramatiskā zaudējuma nožēlojamā spēles izskaņā? Domāju, ka īsti nē, jo viņa var baidīties atkal apdedzināties. Un tas ietekmē ticību sev un apņēmību šīs dienas cīņai.

 Šodien, lai gūtu panākumu ir vairāk vajadzīgs "vēss prāts" , lai spētu uz spēles laiku aizmirst vecos un nesenos ievainojumus... 

 Ja Aļona atradīs laiku darbam ar sevi un savu raksturu saspringtajā sezonas turnīru grafikā, labas pārmaiņas neizpaliks. Rezultāti un panākumi būs sekundāri kā sekas labākiem ieguldijumiem pašizaugsmē.

 3.Anastasija Sevastova.

Par Nastjas šo sezonu vismazāk būtu kas piebilstams, jo viņa tomēr turas savā līmenī. Jā, trūkst stabilitātes un acīmredzamas pārliecības dažkārt, tomēr viņai no pieminētās Latvijas TOP trijotnes pagaidām veicas vislabāk ar šīs sezonas trūkumu novēršanu. 

 Kāda varētu būt šī diena un vai pietiks emocijas un jaudas atkal "nostāties uz kājām" un uzvaŕēt?- domāju, ka psiholoģiski tas var neizdoties par vieglu uzdevumu, ņemot vērā Sevastovas ne pārāk labo šī brīža sportisko formu un nelielo laika intervālu starp aizvadīto un šo turnīru. Esam jau redzējuši, kā Sevastovai dažās spēlēs ir pietrūkusi enerģija un fizisks spēks, pat viņai ļoti raksturīgā emocionalitāte darbībām, kuras, ja viņa ir atpūtusies, tenisiste sacensibās prot labi veikt. Varbūt šoreiz būs citādi!  Redzēsim. Un, lai veicas mūsu tenisa speciālistiem viņu darbā!

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

Komentāri   

0 # Nano 2019-06-24 17:33
Nevarigs šodien Gulbis, tikko pakāsa tīnim.
Atbildēt | Paziņot administratoram
0 # Fans 2019-06-24 18:28
Super, Aļonka vinnēja to rumānieti. Nepavisam nebija viegli
Atbildēt | Paziņot administratoram
0 # Fans 2019-06-24 18:31
Gulbēns gan nekāds... Bēdigs skats uz spēli, vecais zēns cerēja, ka ar vieglu roku pieveiks to puiku. A nekā, grimst tālāk gulbēns.
Atbildēt | Paziņot administratoram

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt