Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

EČ basketbolā U-18 jauniešiem, Latvija pret Spāniju. Sagrāve nepārsteidza, pārsteidza bezzobainība lv izlases sniegumā.

Autors Draugu draugs

Eiropas čempionāts U-18 jauniešu vecuma grupā. Spēle noslēgusies ar kārtējo Latvijas puišu zaudējumu, šoreiz sagrāve ar rezultātu 52:87

Ja spēles sākums un pirmā ceturtdaļa radīja iespaidu par līdzīgu cīņu arī turpinājumā, tad otrajā ceturtdaļā viss pajuka un izveidojās bardaks, no kura latvieši nespēja atgūties ne brīdi visā cīņas garumā. Lejupslīde iesākusies, pārtapa krīzē, atskaitot spēles pēdējās divas minūtes, kad mūsu izlase centās kaut cik samazināt nepieklājīgo rezultātu.

 Padalīšos ar Jums iespaidos no spēles un konstatējumos, ko radīja Latvijas U-18 jauno vīru prasmes, neprasmes spēlē pret Spānijas vienaudžiem:

Ja spēles sākumu mūsu izlase uzsāka apņēmīgi un cīnījās teju par katru bumbu un tas ļāva aizvadīt līdzvērtīgu ceturtdaļu pret spāņiem, tad tas bija diemžēl tikai pirmajās desmit minūtes. Kas notika pēc tam, jau ieminējos ievadā- pajuka visa spēle, turklāt dramatiski- radās sajūta, ka treniņspēli aizvada Latvijas pagalma izlase pret Spānijas basketbolistiem, kuri, sķiet, nespēlēja uz pilnu atdevi.

Problēmas, kuras salauza Latvijas basketbolistu cīņas garu:

1.Mazdūšība, fiziskās jaudas un varēšanas deficīts.

Nepameta sajūta, ka čaļi ir izpumpējušies jau pirmajās 10.minūtēs, jo tieši pēc tām sākās straujš kvalitātes kritums, bez pārspīlējuma, visos spēles elementos. Tas būtu līdzīgi, kā vieglatlētikā maratonā piedalītos skrējienam nesagatavots amatieris cīņā ar profesionāli, kad noskrienot ar pilnu atdevi pirmos 10km, nākamajiem kilometriem spēka vairs nav.

2.Kļūdas saspēlē un klusie metieni.

Bieži mūsu puiši iestrēga saspēli veidojot pretinieku laukuma pusē- tātad izlases sadarbības bija pārāk paredzamas un spāņi labi lasīja mūsu spēli, uz ko mūsu puišiem pretargumentu nebija. Kļūdu virkne auga augumā, izpildot sasteigtus un haotiskus metienus. Pat salīdzinoši brīvi metieni bieži nesasniedza stīpu.

3. Pārtvertās bumbas nespējam pārvērst punktos.

Ja spāņi spēja, tad mūsu basketbolisti pārsvarā nespēja atņemtās bumbas pārvērst rezultātā. Radās iespaids, ka puišiem nedomājas- viņi nezina, ko darīt tālāk, lai nākamais saspēles mirklis nestu rezultātu.

4.Metienu no distances un "divīšu" krīze, soda metienu katastrofa.

Tikai retais metiens no distances un kritiski maz divpunktu metienu deva rezultātu Latvijas izlasei.

Ja nekrīt no distances, vai tuvie metieni, tad, nez vai soda metienu zemo rezultativitāti var pierakstīt satraukumam, spriedzei vai tamlīdzīgiem kritērijiem. Te atkal parādās jautājums par sagatavošanās procesu jeb, tā saukto, mājas darbu. Profesionāļiem var nepadoties viens vai divi spēles elementi vienā spēlē, bet nekad teju visi, turklāt- daudz nekļūdīšos sakot- visai komandai.

5.Spāņu presings panāca efektu/defektu mūsu izlases sadarbībās.

Vienīgais ko pa īstam spējām, tas bija paspiest roku partneriem pēc kādām īslaicīgi labi nostrādātām epizodēm laukumā, kā arī ļoti retas pozitīvas individuālās darbības.

6.Latvijas izlasei trūka līdera, kas spētu saliedēt komandu un vairot pārliecību, ticību saviem spēkiem; trūka arī pašcieņas un pašatdeves, kad rezultāts kļuva nepieklājīgs.

7.Cīņā par atlecošajām bumbām, lokanībā un izveicībā izpaudās pretinieku pārākums.

Esam pieradināti norakstīt neveiksmes šajā elementā uz pretinieku auguma centimetriem, taču arī tad, kad bumbai bija japastiepjas pretī vai arī jāveic pāris soļi pretī, latvieši bija par lēnu, krietni iepalika spāņiem.

8.Latvieši paši atdeva spēles iniciatīvu sāncenšu vienībai.

Iemesli tam var būt dazādi, bet cīņas atdeves kritums, pēc samērā laba sākuma, sagrāva visu, kam bija gatavota šī lv puišu izlase. Ne tik daudz spāņi pielika cīņas turpinājumā, cik mūsu izlase sāka dramatiski atpalikt visos spēles elementos- atkārtošos, paceļot jautājumu par fizisko sagatavotību turnīram.

9.Treneru atbalsts nespēj glābt tos, kas paši neglābj sevi- vismaz no apkaunojuma un necīnīšanās.

Tajā pat laikā jautājums treneru korpusam:"Kāpēc jauniešu izlasei pietrūkst motivācijas un dzirkstelītes pašaizliedzīgai cīņai?"

Jautājums pašiem spēlētājiem:"Kas darās Jūsu galvās, ja profesionālās kvalitātes neatbilst pat amatieru līmenim(aizvadītajā spēlē)?"

10.Tiklīdz nokarts deguns pie pirmās krīzes, tā parādās mazdūšība un pilnīga nespēja no jauna saņemties.

11.Ja spāņi mūsu komandu presingoja, tad latviešiem pat tāda doma bija sveša- atbildēt ar presingu.

 Spāņi darīja ko gribēja; latvieši, ko pieļāva pretinieks. Uz beigām sāncenši pat pasāka atslābt, bet arī tad mūsu cīnītāji nespēja demonstrēt profesionāļiem cienīgāku atdevi un komandas darbu.

 Kā jau esmu teicis agrāk, tā teikšu tagad:"No zaudējumiem un sagrāvēm nav jābaidās, bet gan no necīnīšanās no visas sirds un labākajiem spēkiem." Tas satrauc vairāk, nekā šodienas sagrāve. 

Ko tas līdzēs, ja pēc turnīra, iespējams, treneris uzņemsies atbildību par izlases sniegumu, bet paši puiši nemainīs savu domašanu un attieksmi pret cīņu?- nopietni cīnītāji nekad nepadodas, un tas ir stāsts arī par profesionāļu briedumu. Spriediet paši!

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

 

Komentāri   

0 # Ivčiks 2019-07-31 18:10
Pret spāņiem vienmēr ir problēmas. Mani pārsteidza, ka mūsu treneris jau ļoti ātri izkāra balto karogu. Var jau būt- viņš redzēja, ka no pamatniekiem nekā šodien jēdzīga nebūs, bet tomēr jocīgi gan- tas jau arī liek nolaist rokas pārējiem.

Un vēl rezervisti labāk nospēlēja par dažu labu no pamat5nieka.
Atbildēt | Paziņot administratoram
0 # Viktors1966 2019-07-31 19:01
Vārguļu paaudze, skolotājus un specus ieskaitot.
Atbildēt | Paziņot administratoram

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt