Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Rīgas Dinamo rāda saturīgu sniegumu. Bet ar to ir par maz.

Autors Draugu draugs

 Vakar Rīgā tika aizvadīta KHL 14 spēle starp vietējo "Dinamo" un Maskavas apgabala "Vitjaz" hokeja vienībām, kur ar rezultātu 1:2 pārāki un mazliet veiksmīgāki spēles galotnē izrādījās viesi. Atšķirībā no pēdējām spēlēm, rīdzinieki demonstrēja patiešām labu un aizraujošu hokeju, taču iepalikām kādā jau sen manītā sportisko kvalitāšu komponentā- momentu realizācijā. Jā, kā jau tas nereti gadījies, tikai ar vienu līdz galam nepadarīta darba trūkumu, var tikt izšķirts spēles iznākums. Tā bija arī šoreiz, taču bez jau ierastām pazīmēm, parādījās arī sen neredzētas un labas Rīgas "Dinamo" kā komandas aktivitātes.

Novērtēsim aizvadīto spēli un tās pienesumu turpmāko cīņu gaitā:

 Ja vērojāt spēli klātienē vai arī attālināti un, ja esat regulārs Rīgas "Dinamo" hokeja draugs, līdzjutējs vai sekotājs, neskatoties uz piedzīvoto zaudējumu, kopējā spēles kvalitāte, domāju, nesagādāja vilšanos. Stāsts ne par to, ka beidzot atkal mūsu komanda guva vārtus, turklāt pirmie! Lielākie pozitīvie akcenti būtu liekami uz pašu spēles norisi un to, ka vietējā komanda spēja mobilizēties cīņai līdz galam.Šī bija retā spēle šosezon, kur tika piedzīvota neveiksme no sērijas- "skaistie zaudējumi". 

 Ja pamanījāt, tad, cik varēja noprast, komandas iekšienē ir notikušas sarunas, ir mēģināts komandu no jauna saliedēt, un tas atspoguļojās darbatdevē un cīņas sparā, tiesa, arī Rīgas kluba vārtu vīrs bija glābējs daudzos momentos, kas saglabāja dzīvu mūsu cerību uz punktiem šajā spēlē līdz pēdējām sekundēm. Bija patīkami, pēc ilgiem laikiem, redzēt Latvijas hokeja komandu uz labu brīdi spēles vadībā- tas ir tomēr labs pienesums visas komandas pārliecībai, neliels, bet būtisks.Protams, vēlāk viesu komanda panāca uz brīdi līdzsvaru iemesto ripu attiecībā, bet ar to stāsts nebija galā. Kā zinām, sportā visu izšķir nianses un viena no tām, kurām papildus uzmanību neveltīšu, lai gan, iespējams, šoreiz vajadzētu. ir konstatējums- "Vitjaz" gūstot savus otros un uzvaras vārtus, to paveica ar no tiesnešu puses "pievērtām acīm" uz  vitjazieša pārkāpumu īsu mirkli pirms izveidojās gola moments. Arī tās ir nianses, kuras gadās tiešā vai pārnestā nozīmē, kuru dēļ spēles iznākums ne vienmēr ir korekts un atbilstošs faktiskajām komandu kopējā darba kvalitātēm. Tātad šoreiz bez pārspīlējuma varam teikt, ka tiesnešu brigāde piepalīdzēja mūsu viesu komandai- arī tādi gadījumi nav pirmreizēji, tie atkārtosies un komandas bija, ir un būs dalītās lomās. Tiesnešu kļūdas- nejaušas vai tīšas- nevaram koriģēt, bet brāķi, kas saucas "savu momentu vājā realizācija", pie tā Rīgas "Dinamo" un Ankipānam nāksies krietni piestrādāt.

Par lielo centību mūsu sportistus varam apsveikt, bet par momentu nerealizāciju- te visi prieki beidzās. Kāda nozīme tam, ja treniņos daudz strādā, bet oficiālajās spēlēs mūsu spēlētāju galvas strādā nepietiekoši tieši pārliecības un izdomas, kā atslēgt pretinieku vārtus, ziņā. Jau bija pazīmes arī iepriekšējās spēlēs, ka, ja nevaram iemest "sistēmas golus" jeb, ja nestrādā tā saucamie iestrādātie metieni, tad komanda sāka izpildīt "cūcenes". Saprotams, arī šādi kādreiz kas labs var sanākt, bet ar to pārsvarā būs par maz. "Dinamo" izmisīgi cenšās atgūt pārliecību par saviem spēkiem. Un nav lieki atgādināt, ka no šosezon aizvadītajām 14 cīņām, tikai vienā esam spējuši sabērt 4 ripas pretinieku vārtos.

 Teikšu līdzībā- šahisti savus sāncenšus apspēlē, pirms izdara reālos gājienus; hokejā ir līdzīgi. Viena lieta ir prasmes, sagatavotība, cita lieta- pārliecība un uzvaras briedums. Ja sportisti zina, ko dara un kā darīt un, ja lasa arī pretinieku un viņa darbības kā grāmatu, pārliecība pieaug, un tas pats notiek ar izpildījumu. Uzskatu, ka šis mājas darbs no "Dinamo" puses netiek darīts vispār, vai arī tiek darīts pavirši. 

 Ir jāpēta pretinieks, viņa jau paveikto darbu kopums, ne tikai tad, kad "vilciens jau aizgājis" vai spēle jau aizvadīta; tas pats jādara ar savām spēlēm- no katras spēles ir ko pamācīties; pat no kļūdām, saredzēt to, kā tās neatkārtot. Spēles zīmējumam un uzvarai ir jānotiek vīru galvās, tad arī cīņas būs kā uzvarētājiem. Ne vienmēr būs reālas uzvaras, bet vienmēr būs spēkošanās, kurā notiks maksimāla atdeve un uzvaras dominēs pār zaudējumu pieredzi.

Uzvarētāji no zaudētājie atšķirās ar to, ka pirmie tic savai uzvarai, dzīvo un strādā kā uzvarētāji un lai uzvarētu; zaudētāji nodarbojas ar cerībām par uzvaru, ar cerībām par kādu punktiņu, ar cerībām aizkļūt līdz play off utml. Jo zemāki mērķi, jo zemāks sniegums. Kā cilvēki noskaņo sevi pirms darba, tāda darbatdeve. Daudzi procesi, kas atšķir uzvarošas komandas no zaudējošām, izšķirās cilvēku prātos, pašapziņā un zemapziņā. Uzvarētāju komandas ir meistarībā pārākas, jo tās uzdrošinās darīt vairāk, uzdrošinās vairāk riskēt, jo pirmkārt vairāk domā un tic savai varēšanai. Viņi zina, ja nesanāks šoreiz vai nākamreiz, sanāks citu reizi un tā "cita reize", kad viss notiek, ka plānots, dod milzīgu papildus enerģiju, kas izpaužas sportiskā pārākumā un dominancē pār sāncenšu komandām. Labāk, lai ir mazliet vairāk ambīciju un pārliecības, mazliet vairāk iedvesmas, nekā šī brīža realās darba spējas, nekā bomzīga cerība uz kādu retu sasniegumu un uzvaru. Šī nav filozofija vien, šī ir arī Latvijā pārbaudīta prakse, tiesa, kādā citā komandu sporta veidā, kā "no nulles" un izejot no krīzes var būtiski progresēt un vairs neatkrist atpakaļ ilgstošas krīzes bezdibeņos. Sportiskie domāšanas principi saglabājas un ne ar ko neatšķirās no sportistiem, kas ar savu darbu pelna sev iztiku un no amatieriem, kuri dzīvo un domā, strādā kā profesionāļi, nesaņemot par to finansiālus labumus... Tas ir atsevišķs stāsts, bet tieši domašanas līmeņi, kādos dzīvojas Rīgas "Dinamo" puiši un treneru korpuss vedināja uz pārdomām, kuras daļēji arī izteicu.

Tātad pārmaiņām ir jāsākas domāšanā un galvās, svarīgākais process ir sagatavošanās, labi darba augļi tad neizpaliks pārsvarā katrā spēlē. Rīgas "Dinamo" var to pašu, ko līdervienības. Vienīgais lielais trūkums, kas saslēdz mūsu cīnītāju prātus, spēles izdomu un bloķē atraisītību, precizitāti sadarbībās un pašu metienu realizāciju, ir katastrofāla neticība saviem spēkiem. Tādu "sportisko ateismu un atejismu" nevar nepamanīt. Tas neļauj elpot, neļauj uzelpot pat tad, kad uz brīdi klājas labāk un veiksmīgāk. Sasprindzinājums zūd, atraisītība nāk kā rezultāts regulāram darbam ar sevi pārdomu un spēļu darbību analīzes procesos.

 Gaidot trešdienas spēli, domāju, ir jātiek pie punktiem. Rīgas "Dinamo" vakar aizsāktais kurss ir pa lielam korekts. Vīŗi devās laukumā nevis lai vienkārši aizvadītu kārtējo spēli, bet lai cīnītos par punktiem. Ar aizvadītās cīņas attieksmi, kāda bija vakar, to demonstrējot arī turpmāk, pie vieniem gūtiem vārtiem komanda nepaliks. To arī no vēlu, gaidot cīņu pret Minskas vārda brāli "Dinamo"! Veiksmi un lai izdodās drīz atkopties un pierādīt sevi darbā Rīgas "dinamītam" !

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

 

 

Komentāri   

0 # ehhhhh 2019-10-08 08:52
Cik tur trūka, lai aizcīnītos vismaz līdz neizšķirts rezultātam... Neveiksme, lai gan spēle tiešām patīkami pārsteidza.
Atbildēt | Paziņot administratoram
0 # bembis 2019-10-08 09:19
Bija laba spēle. Kartējā zaude- pie tā jau esam pieraduši.
Atbildēt | Paziņot administratoram
0 # Znaroks 2019-10-08 13:39
Manuprāt šī bija labākā sezonas spēle Dinamo Rīgai, neskatoties uz pakāsienu.
Atbildēt | Paziņot administratoram

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt