Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Latvijas izlases futbola attīstības perspektīvas esošo tās vadītāju kontekstā.

Autors Draugu draugs

  Kopš Latvijas futbola izlases vadību pārņēma šī sporta veida aprindās labi zināmais serbu speciālists Slaviša Stojanovičs, tika lolotas cerības uz mūsu valstvienības atgriešanos spēlē. Diemžēl, kā jau neviens vien to paredzēja, lielas un labas pārmaiņas nosacīti īsā laikā nenotiek, turklāt Stojanovičs nav nekāds Hotabičš(brīnumdaris); savukārt sliktas pārmaiņas un vēl dziļākā iesēšanās krīzē- tas gan var notikt un, par nožēlu,  ir noticis- tāds ir šī brīža konstatējums.

 Izvērtēsim Latvijas galvenā trenera pienesumu izlases darbībā un minimālo mērķu sasniegšanā, kā arī to, ko jau šobrīd var saskatīt Latvijas vīriešu izlases futbola tuvākās un ne tik tuvās nākotnes perspektīvā, neaizmirstot, ka galvenie Latvijas futbola sporta politikas atbildīgie ir un paliek LFF:

 Neatskatīsimies uz lielajām un labajām lietām, kas reiz gadījušās gan Latvijas izlases vīriem, gan vēl jo vairāk izlases komandierim Stojanovičam, darbā ar citu valstu futbola vienībām, bet pievērsīsimies īstermiņa notikumiem pēdējā gada griezumā un pavērtēsim tos. Domāju, nevienam Latvijas futbola draugam nav jāatgādina, kādos "sasniegumos" sportisti iedzīvojušies, taču, lai cik nepatīkami ir par to domāt, savu izvēŗtējumu tas prasa. No kļūdām ir jāmācās- tās neatkārtot...

Ir kāds teiciens, kas vēsta:"Likt ielāpu plīstošai drānai ir nejēdzība- tā plīst vēl straujāk."- diezgan trāpīgi šis piemērs ieskicē serbu speciālista pienesumu Latvijas šī brīža izlases modelī. Krīze, kurā izlase bija, ir nevis attālinājusies, bet gan pielavījusies tuvāk, ieperinājusies spēlētāju galvās vēl dziļāk un ietekmē komandu vēl nomācošāk. Protams, teikt, ka treneris labs(ielāps), bet spēlētāji kā plīstoša drāna, tas nebūtu īsti korekti- to būtu jāuztver kā līdzību. Konstatējumi un fakti diemzēl neliecina par pretējo- lai arī cik labs nebūtu Stojanovičs un viņa iespētais darbā ar citu zemju futbola speciālistiem, var droši teikt, ka Latvijas izlases kontekstā, viņš sevi nevienā ziņā nav attaisnojis, atskaitot vienu izcilu īpatnību- viņš labi saprot, kas notiek; viņš patiešam prot lieliski komentēt notiekošo izlasē, taču ar to un nemitīgu spēlētāju rokādi un labāko "darba zirgu" piemeklēšanu ir stipri vien par maz...Turklāt arī laba sapratne ar mūsu izlases vīriem viņam nav izveidojusies, lai arī ko neteiktu pirms un pēc spēļu intervijās paši futbolisti.

Ja nav saprašanās, nav arī iespējams nedz parliecināt, nedz iedrošināt, nedz iedot spēlētājiem ko tādu, kas pacels viņu pašapziņu un darba spējas. Krīze- tas nav nekas tāds, kas attiektos tikai uz pašiem futbola lietpratējiem un izpildītājiem; krīze ir lielums, kuras, kas vispirms ir saistāms ar sistēmisko efektivitāti vai drīzāk tās vājumu, neesamību. Latvijas futbolas jau sen stagnē- to, šķiet, visi ir pamanījuši. Taču arī šis formulējums ir ne tuvu realitāti atspoguļojošs, tuvāk īstenībai mēs nonākam, kad saprotam, ka Latvijas izlases futbols degradējas; viss tas, kas agrāk bija paveikts, iestrādāts, brūk un jūk- spēlētāji, maini, kurus gribi, ir apjukumā- viņi nezina, ko darīt un kā darīt savādāk, lai būtu vismaz minimāli tautstāmi uzlabojumi. Apjukums- tas ir katru izlases spēli raksturojošs lielums pēdējā laikā. Nereti liekas, ka spēlētāji ir motivēti vairāk sargāt savu pozīciju laukumā, spēlējot tā saukto "pozicionālo futbolu", nekā nodoties reālai spēlei. Mūsu cīnītāji pamanās "izslēgties" spēles laikā- nav pilnas atdeves un nevar būt, jo valda apjukums un aplamas motivācijas iestrādes sportistu pašapziņā.

 Ja Latvijas futbola federācija grib izdarīt labu darbu izlases interesēs, tad lai noalgo labus psihologus, kuri vismaz drusciņ orientējas  sportā; tādi lai strādā ar vīriem, kuri neuzdrošinās pateikt godīgi, ka atrodās "sūdos līdz ausīm"... Nepārspīlēšu ar šo, protams, bet tas, ko izlasei šobrīd vajag, ir ne tik daudz labs treneris, cik daudz vairāk tālredzīgs psihologs(i) un sporta konsultants(i), kurš spētu "izskalot vīru smadzenes" no nolemtības un bezcerības piesārņojuma, dodot pretī pārliecību, savstarpējo sapratni un vispirms jau motīvu pašiem sportistiem personības pašizaugsmei. Ja nenotiek labas parmaiņas pēdējā manis pieminētajā kompetencē, nespēs palīdzēt izlasei pat desmit pasaules labāko treneru kolektīvs, ja tas apvienotos darbā ar lv izlasi, izņemot gadījumu, - sekojošo uztvert kā ironiju- "ja paši treneri neizlemtu iet laukumā mūsu novārdzinātās izlases vietā..."

Latvijas izlases futbola attīstības perspektīvas esošo tās vadītāju kontekstā.

 Ir jāsaprot, ka sportiskās kvalitātes ir saistītas ne tikai ar fizisko sagatavošanos un trenera uzdevumu, spēles zīmējuma respektēšanu, bet vispirms un vienmēr ar to, kas notiek pašu spēlētāju pārdomu "plauktiņos". Latvijas izlases futbols ne tikai pēdējā gadā uz neko jaudīgu nav spējīgs. Ja treneri un šajā gadījumā Stojanovičs fokusējas tikai uz tagadni un savu darba cilku ar Latvijas izlasi, tur nekā laba nebūs un nav sagaidāms. Ir jāsaprot cēloņi, kas un kāpēc padara mūsu spēlētājus tik neperspektīvus un vājus. Ne tuvu katrs treneris nododas savas izlases vēsturisko sasniegumu un sportisko panākumu kritumu analīzei; maz vai nemaz nezina par to, kā strādājuši agrākie izlašu speciālisti ceļā uz šī brīža faktisko izlases varējumu vai bezspēku, un liekas, tam neatrod laiku arī Slaviša. Neizprotot šo, maldīšanās krīzes labirintos, ir neizbēgama.

 Manuprāt, kā jau vēl jūnijā rakstīju, Slavišam būtu no darba ar Latvijas izlasi jāaiziet- minimālie uzdevumi, ja vien tie netiek saistīti ar pēcspēles perfektu komentēšanu un atbilžu došanu medijiem, nav padarīti. Bet, pirms to izdara Stojanovičs, lai atkāpjas un pēc tam tiek pārbūvēta Latvijas futbola federācija! - cita scenārija, lai notiktu labas pārmaiņas Latvijas izlasē un Latvijas futbolā kopumā nav un nebūs. Federācijas sporta politika jau ilgus gadus ir, pa lielam, tikai kā bizness, kurā izlases un pašmāju futbola attīstībai kopumā netiek veltīti pienācīgi resursi visos līmeņos. Brīnumi un labi panākumi nenotiek, ja darbs tiek darīts pavirši vai novirzīts iepretī citiem mērķiem...

 Lūk, paskatieties, ko formāli sagaida LFF no komandu galvenajiem treneriem:

KOMANDAS GALVENAIS TRENERIS:

"Komandas galvenais treneris ir atbildīgs par ar futbolu saistītu jautājumu risināšanu komandā.

Komandas galvenā trenera funkcijas:

  • Komandas treniņprocesa vadīšana, taktikas izvēle, spēles sākumsastāva noteikšana;
  • Instrukciju sniegšana spēlētājiem un trenera korpusam ģērbtuvēs un tehniskajā zonā pirms spēles, spēles laikā un pēc spēlēs;
  • Mediju pasākumu apmeklēšana, interviju sniegšana, stādot sevi priekšā kā galveno treneri."

Protams, sekojoši definētais vēl nenozīmē to, ko federācija sagaida no katra trenera individuāli, pastāv taču arī konkrētu līgumu detaļas un nianses, kas paredz ko vairāk un tomēr, pavēŗtējiet paši, vai formālie uzstādījumi un kritēriji nav pārāk zemi un mazmotivējoši arī pašam trenerim?- tas, ko es saredzu, kā cilvēks, kas futbolu pazīst jau no bērna kājas, sekojošie trenera uzstādījumi ir kaut kur pielīdzināmi administratīvā darba veicēja pienakumiem- tādam kā pārvaldniekam, kas ievēro sporta birokrātisko standartu disciplīnu.

 Runājot par Latvijas izlases perspektīvām tuvākajā nakotnē, teikšu tieši- Latvijas izlases futbola atdzimšanai un reformai nav nekāda daļa ar LFF sporta attīstības politiku. Tur, tajā galā, veči ir aizsēdējušies savā rutīnā un tagad, kad Gorkšs ir aizvākts, labas pārmaiņas, esiet droši, būs- bet īslaicīgas, līdz kamēr rutīnas veči un tantuki federācijā atkal varēs strādāt pēc vecā un "labā" principa- "i tak saiģot"( arī tās būs labi)... 

Paviršība un neientersētība no LFF puses Latvijas futbola attīstībā kopumā, spilgti rezultējas mūsu izlases, izlašu varējumā un pa lielam balstās uz sporta speciālistu un futbola lietpratēju entuziasmu.

 Alkatīgu funkcionāru laikmets Latvijas futbolā nav beidzies, līdz ar to par futbola attīstības pozitīvu izrāvienu Latvijas futbolistu un izlašu izpildījumā ir stipri pāragri runāt. 

Jāatzīst, kā jau iepriekš ieminējos, šaja situācijā treneris Stojanovičs un viņa palīgi, nevar palīdzēt Latvijas futbola izlasei, ceļā uz izaugsmi, kad paši LFF sporta politikas pamati ir izjukuši un atbildīgo par paveikto, slikti paveikto darbu nav.

Ja nav atbildīgo formalā līmenī par savu darbu ar neformālām sekām par paveikto, tad arī futbola kvalitātes un izpildījums Latvijā ir bezatbildīgs un vairāk formāla padarīšana, kā ierasts, galvenos akcentus liekot uz biznesa interesēm. 

p.s. Aizdomājieties kaut vai par šo soli, kad LFF ir pieņēmusi lēmumu, Latvijas futbolā "Virslīgā" palielināt leģionāru skaitu līdz pat astoņiem un šī tendence turpināsies arī pēc 2020.gada... Papildus informāciju skatiet šeit:

https://www.lsm.lv/

Pavirši skatoties, var likties, ka tas uzlabos arī Latvijas futbolistu kvalitātes, taču pieredze rāda, ka tas nenotiek, drīzāk paliek arvien bēdīgāk ar lv sportistu varējumu...Pārņemt pieredzes no arzemēm, tāpat, kā uzaicināt labus pasaules futbola trenerus pie sevis, nepadarīs nevienu komandu par cīnīties prasmīgu un spējīgu, par uzvarošu ilgtermiņā; tās ir naivas cerības, ja pamatu pamatos domājam nevis par Latvijas vadošo futbola klubu biznesa interesēm, darījumiem ar spēlētajiem, bet gan Latvijas futbola attīstību kopumā. Kaut  kad ir palaists garām funktieris, ka ar savu galvu un savām smadzenēm arī jāprot operēt un komunicēt- gan attiecībā uz vietējiem spēlētājiem un treneriem, gan katra sportista, trenera, sporta birokrāta individuālo domāšanu...

 Paredzami, ka Latvijas lielāko futbola klubu bizness plauks, kamēr pašu Latvijas vīru izlases futbolistu varējums arvien būs blāvs; ar atsevišķu darba rūķu entuziasmu būs vien stipri par maz un arī šobrīd visai perspektīvās U-15, U-17, U-19 izlases arī var novest nekurienē pie esošā LFF darba metodikām un tradīcijām. Pārmaiņām jāaizsākās pamatu pamatos LFF darba un sportistu izaugsmes politikā, tikai tad var cerēt uz ko vairāk par Latvijas futbola nekurieni...

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

 

Komentāri   

+3 # tas pat nav sētas futbols! 2019-10-23 10:22
pusgada laikā 8spēlēs 8zaudes, tas tā kā būtu par daudz un tās spēles, tās kvalitates, tas cīņu raksturs- viena liela muļļāšanās.
Atbildēt | Paziņot administratoram
+2 # õpja bucis 2019-10-23 10:33
Pareizi,autor,slovēnijas serbs ir nevis labs treneris,bet labs komentētājs. :D


Bet džeki jau arī neprot spēlēt futeni, maybe nodrinkojušies. Kā ne kā vārgums un nevarība lien ārā pa visām vīlēm puikiņiem.
Atbildēt | Paziņot administratoram
-1 # klucis 2019-10-23 10:40
16.11. būs kārtējais pakāsiens 0:6, 1:6 robežās pret slovēņiem, un tad slaviks brauks mājās.

Gorkšs prom, Slavišs ar un tad aizsāksies Puķina(Pukinska) laiki... Būs jautrība!
Atbildēt | Paziņot administratoram
+2 # õpja bucis 2019-10-23 10:53
pat 1:6, tas būtu briesmīgi. Negribētos ticēt, ka Slavišs aizies ar tādu blīkšķi no Latvijas futbola. Ta būtu liela antireklāma viņa ka trenera karjerai.
Par Pukinsku- viņš, ja nemaldos, ir jau bijis lff priekšniekos, tātad lietas varēs notikt pa vecam.
Atbildēt | Paziņot administratoram

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt