Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Lielais futbols. Latvija-Malta, pēc spēles pārdomas.Ir jāpamostās realitātē un viss jābūvē no jauna!

Autors Draugu draugs

Latvijas sporta un futbola cienītājiem ir labi zināms stāsts par to, kā reiz bija pirms vairāk kā 15 gadiem un kas noticis ir turpinājumā. Tā teikt, bijuši notikumi, ko var pretstatīt kā dienu pret nakti. Ir mainīti treneri, ir meklēti dažādi risinājumi, bet krīze, kurā reiz ir iekāpts - no tās nav izkļūts, - tā turpina padziļināties. Problēma ir arī tajā, ka oficiāli, šķiet, par krīzi skaidri un noteikti futbola federācijas līmenī netiek runāts. Un, ja krīzes nav jeb, pareizāk sakot, tā netiek ne manīta, nedz atzīta, tad neseko arī nepieciešamās reformas un pārmaiņas.

 Pēc pēdējās spēles,6.09.2020. Latvija - Malta viens no izlases treneriem minēja, ka trūkst arī individuālās meistarības. Paradoksāli, ka tas tiek teikts par kājbumbas lietpratējiem, kuri ar to nodarbojas jau no bērna kājas. Ja skatās tajā problēmā dziļāk, tad trūkst nevis meistarība, bet apzinīgums. Sportisti ir vājas gribas, pat gļēvi, turklāt daudzi no viņiem, spriežot pēc darbībām laukumā, ir apjukuši, nezina ko dara, viņi varbūt arī pilda treneru norādījumus, bet, šķiet, pazaudējuši pašu galveno - ticību saviem spēkiem. Ja pietrūkst pārliecības un apzinīguma, tad meistarībai nav vietas sevi pierādīt, viņi nespēj atraisīties. Cilvēki, sportisti atrodās it kā sasaistīti, tā kā važās...