Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

16.marts.Esam zaudējuši pārāk daudz...

Autors Draugu draugs
16.marts.Esam zaudējuši pārāk daudz...Lai arī cik smaga ir mūsu tautas un visas pasaules karu vēsture, der nekad neaizmirst cilvēcisko faktoru un to, ka lai arī kurā pusē ir karojuši mūsu senči, viņiem visiem ir bijuši tuvinieki, kas gaida mājās... Valstu politika kara laikā kā atvars ierauj, šķiet, visus un tiem ,kas slavina vienu karojošo pusi un nonicina visus citus, vajadzētu apzināties, ka neviens cilvēku karš nekad nevar atnest ne tuvu pilnīgu taisnību, pat ja beigu beigās uzvar tā karojošā puse, kuru vēsturiski uzskata par spēku, kas varbūt novēŗsa savas tautas un citu tautu okupāciju... Latvijas gadījumā tas ir bijis pat daudz daudz sarežģītāk, kad cilvēki no mūsu tautas karoja viens pret otru Vācijas un Padomju savienības armijas pusē, un lai arī kurā pusē mūsu tautieši karoja, iznākums bija ne tuvu tas, ko mūsu tauta reiz cerēja sagaidīt...
 
 Šis karš mūsu tautai ir bijis kā labirints, no kuras nav izejas un arī šodien izejas nav un nekad nebūs, kamēr netiks realizēta samierināšanās un piedošanas politika; -zinu,pat šī doma kādiem var raisīt dusmas un naidu, jo atmiņās ir palikušas nepārdzīvojamas sāpes un piedošana šādos gadījumos ir un būs sveša šai pasaulei, bet cita ceļa nav ,lai nevairotu sāpes... Bet ,kā lai piedod, kā lai atrod mieru, ja politiski un valstiski neviena karojošā puse tā pa īstam nav atvēŗta viens otram; neviena puse negrib uzņemties atbildību par ciešānām, neviena puse tā pa īstam negrib atzīties un uzņemties daļu no kopējā nozieguma smaguma pret cilvēci... Labākais , ko līdz šim esam sagaidījuši-tās ir tikai diskusijas ,strīdi un katram sava vēstures faktu interpretācija... Cik ilgi vēl karosim ar savējiem ???-es te nejautāju par svešu zemju spēkiem, bet par mums pašiem ,Latvijas zemes cilvēkiem... Esam zaudējuši pāŗāk daudz, lai arvien nostātos viens pret otru, kā konfliktējoši un karojoši brāļi un māsas...
 
 Cik daudz ir bijuši tādu, kas savējos mājās nesagaidīja... Cik daudz ir bijušo to, kas pārnāca no kara mājās un ne mūžam vairs savus tuviniekus neredzēja... Cik daudz bija viņu, kas zaudēja visu, ko cienīja, mīlēja un pēc kā ilgojās... Daudziem palika tikai kara izraisīti ievainojumi, ar ko jāsadzīvo visu atlikušo mūžu un , cik daudz bija to, kas aizgāja pāragri "tai saulē"- sirmgalvji, vīri un sievas spēka gados, jaunatne, bērni, zīdaiņi un pat vis vismazākie, kuri redzēja vien "saules rietu" mātes vēderā... Tā ir mūžīgu asaru un sāpju jūra...
 
  Kam tad paliek šajā pasaulē nozīme, kad cilvēks zaudē tik daudz?!! Paliek sava zeme, sava tauta, jūra, meži Latvijas brīnīšķīgā daba un zemes pleķīši, kur gulstas savu bojā gājušo tuvinieku piemiņa un citiem arī pat šādas vietas , kur atnākt, nav... Nekā nav palicis, tikai atmiņas, salauztas sirdis un cerība ,ka vairs nebūs šādu karu...
 
 Bet mēs mūsdienās runājam  par  aizsardzības politiku, par spējām aizstāvēt pašiem sevi, par armijas bāzēm, par sabiedrotajiem un par daudz ko citu, lai kara vairs nebūtu un nerunāt par to, zinot vēsturi , nevaram atļauties... Tikai zinot vai apjaušot to visu ,kā ir bijis ,paliek jautājums katram personīgs: "Vai es spēju mīlēt un pieņemt savu tautu un pieņemt tās pretrunīgo vēsturi tādu, kāda tā bija- traģiska , asiņaina, cilvēku ciešanu pāŗpilna?- Vai spēšu piedod saviem radiem ,vai tiem ,kas nodarīja viniem pāri? -Vai spēšu vismaz savā sirdsapziņā rast mieru šajā dusmu un naida laikmetā ? Kas zina un saprot, ko patiesi nozīmē īsta samierināšanās un piedošana, tie zina, ka piedot ir daudz grūtāk nekā nīst, bet , kad esi reiz piedevis,atbildējis sev un citiem, Tu esi brīvs- ar to sākas atmoda un brīvība Tev un Tavai tautai"... Dievs ,svētī Latviju !
 
 p.s. Noklausieties kādu dziesmu, kur kāds zēns gaida savu tēti no kara pārnākam un laimīgs viņš, jo sagaidīja, lai gan zinām, ka ne tuvu katrs pazīst šo laimi... Mums visiem gribētos,ka nebūtu vīriem ,tēviem un dēliem no mūsu zemes vairs jāatstāj savējos ,lai cīnītos pret citiem tādiem pašiem vīriem ,tēviem un dēliem, kurus arī gaida majās tikai citās zemēs... Tālab ir svarīgi, lai tauta piedalās savas valsts un varas politikas kontrolē un gudrā tās veidošanā... Nebūsim vienaldzīgi pret savu tautu kā ģimeni un mācīsimies no vēstures neatkārtot  tās kļūdas un neiet provokāciju un naida politikas pēdās, ko noziedzīgi režīmi propogandē... 
 
Un, lūk, iepriekš pieminētā dziesma:
 
 

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

Komentāri   

0 # Raksta autors 2019-03-16 22:07
Atvainojos tiem, kas pirmie izlasīja ne vien šo rakstu, bet arī noklausījās norādīto dziesmu; diemžēl gadījās kļūda ,norādot citu dziesmu... Nu, ir viss atrisināts un viss ir tā, kā bija plānots... Paldies par sapratni !
Atbildēt | Paziņot administratoram

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt