Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Kādas sievietes skumja vēstule, ko saņēmu šovakar(20.11.2020.)

Sociālo tīklu platformās un dažādos e-pastos ļoti bieži pienāk ziņas no cilvēkiem ārzemēs, gan pašmāju un Latvijas iedzīvotājiem. Ir saņemti daudzi skarbi dzīves stāsti vai fragmenti no tiem, kā kovidfašisms turpina savu attīstību kolektīvā vājprāta, bezdievības un sabiedrības demonizācijas virzienā :

Notikums Latvijā, Rīgā, ziņa krievu valodā :

"сегодня в Риге в магазине Бета мою дочь, отказавшуюся надеть маску, выгнали с криками и поддержкой всех в очереди, толкали, руками хватали. Девка вся белая пришла домой.
Поражает, как быстро и легко люди приняли новые "правила", как быстро патология вдруг стала нормой, как легко простые люди готовы тебя распнуть, даже не задумываясь, ЧТО они творят...."

p.s. Uzpurnēni jau tagad rīkojas kā zombiju bars, kā šakāļi, kas gatavi saplosīt jebkuru, kas nepieder baram... Cik ātri pasaule mainījusies, pārtapusi izdzimteņu un necilvēku, mežoņu realitātē...

Notikums, kas uz brīdi Latvijas sabiedrību sadalīja vismaz divās frontēs.

Laiku pa laikam Latviju pārsteidz kādi vietēja mēroga dzīves stāsti, kas sabiedrību, ja var tā teikt, sadala divās vai pat vairākās frontēs. Īpaši asi sabiedrība reaģē tad, ja vara iejaucas kādos procesos, kur tiek atklāti pārkāpumi. No vienas puses visbiežāk valstij tiek pārmesta necīnīšanās sabiedrības interesēs, no otras puses labi nav arī tad, ja sistēmas cilvēki ceļ gaismā nebūšanas un pieprasa pārmaiņas.

Šīs reizes stāsts par Latvijā daudziem zināmo katoļu priesteri Andreju Mediņu, kurš, kā pats atzīst, realizē savu aicinājumu darbā ar bērniem. Viņš ir atradis savu ceļu, kā strādāt ar problēmbērniem, tomēr ne tas ir vienkārši, ne bez sarežģījumiem; taisna un gluda ceļa tur nav, un valsts puses organizācijas ir atradušas iemeslus, kāpēc pirms kāda laika ir celta trauksme sabiedrībā.
 
Andrejs, darbā ar jaunāko paaudzi, lielu uzsvaru liek uz kolektīvo un "viena programma visiem" aktivitātēm; kā pats uzskata un arī citi to dara zināmu, ka viņa aprūpē valda stingra kārtība un disciplīna. Tik tālu viss liekas labi, taču, ne tikai mediju sniegtā informācija, bet galvenokārt viņa paša intervijā sacītie vārdi atklāja, ka nav "dūmi bez uguns". Kārtība un disciplīna ir labas vērtības, bet ar šo bagātību arvien ir stipri par maz darbā ar jebkuru cilvēku jo īpaši bērniem.
 
Atklājas, ka Mediņš savā pārliecībā par savu pareizību atļaujas nonicināt un pazemot ar vārdiem ne vien bērnus, kas atrodas viņa aprūpē, bet arī pazemojošus vārdus adresē vecākiem, kas viņam uztic savus mazos vai ne tik mazos bērnus. Šis video ir mans personīgais viedoklis, gluži kā ikvienam ir tiesības uz to. Savā vēstījumā dalos par to, cik ačgārna ir pasaule kļuvusi, ļaunumu attaisnojot ar labiem darbiem. Stāsts par cilvēkiem un viņu vērtībām, tā, lai katrs saredz šajā Andreja Mediņa piemērā arī sevi un savas attiecības ar citiem.

Zinātnes progress, kas neiekļaujas sistēmā, tiek mērķtiecīgi iznīcināts.

 Mūsdienu attīstītās pasaules "ēnas puses"... Līdzīgi kā informācijas telpā jebkura parastā cilvēka argumentēts un sabiedrībai nozīmīgs, no esošās sistēmas atšķirīgs, alternatīvs viedoklis sastop esošo varu cenzūru un pretestību, tā vēl skarbāk tas notiek alternatīvās zinātnes sasniegumu jautājumos. Par krāpšanu tiek pasludināts viss, kas neiekļaujas esošajā parazitārajā sistēmā, bet pašus izgudrotājus likvidē kā ķecerus senos laikos. Zinātnieku izcilie, sabiedrības labklājībai daudz nozīmīgākie, atklājumi negūst patentus saviem ražojumiem, tā vietā viņu darba rezultātus, maigi sakot, nobrāķē un pašus inovāciju meistarus noved "pagrīdē"- nāvē, kurai visbiežāk piemīt nejaušības raksturs.   Lūk, kārtējie piemēri iz dzīves 21 gadsimtā:

https://www.greenoptimistic.com/genepax-japanese-water-car-company-shut-to-silence/?fbclid=IwAR3qL5V601OT6R9ri35N15f_E0Kb_mImIl6CYa51GT3Rpv3WPWPvw8b5gP0

Lasīt tālāk ...

Kad Tu dari labu, Tu nezini, kā tas mainīs to cilvēku dzīvi, kā labā Tu to dari...

 Labas domas, realizētas rīcībā, maina mūs pašus un pasauli ap mums. Tikai neviens nezina, kāds būs turpinājums. Katra cilvēka dzīves stāsts ir unikāls un dažkārt, kad sastopam cilvēkus, kas nav vienaldzīgi pret otra likteni vai arī paši spējam parādīt iejūtību, mēs radam ietekmi, kura turpina savu darbu arī tad, kad jau sen esam piemirsuši savu vai citu cilvēku veikumu. Cits ar labo pavairo labu, cits nespēj novērtēt to un aiziet neceļos.

 Dzīves skolas stāsti katram atšķirīgi. Aicinu ieklausīties kādā no tiem, kā mazs labs darbiņš, nedaudz nedalītas uzmanības un vienkārši līdzjūtība, spēj mainīt pasauli mums apkārt. Labas pārmaiņas visbiežāk nenotiek "tagad un tūlīt", - pēc pirmā mēģinājuma; tās visbiežāk mums vairs nav dots redzēt to briedumā, bet pa retam gadās arī citādi. Lūk, piemērs iz dzīves:

Lasīt tālāk ...

"Tagad un tūlīt" Tu nekad neuzzināsi visas pareizās atbildes...Pirmā daļa.

 Mūsdienu pasaule ir tā iekārtota, ka vairākums no mums uzskatām- katrai lietai ir sava atbilde; mazākums domā- atbildes var būt vairākas; pavisam maz tādu, kas nonāk pie atziņas, un kas no savas pieredzes saprot, ka var būt dažādi un pat tā, ka precīzu atbilžu nav, labākajā gadījumā paliekot pie vadlīnijām; sliktākajos un sarežģītākajos mirkļos- arī bez tām...

Lasīt tālāk ...