Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

"Dzelteno vestu" iespējamība Latvijā..Ko zinām par Franciju, to nezinām par sevi..

Autors Draugu draugs
"Dzelteno vestu" iespējamība Latvijā..Ko zinām par Franciju, to nezinām par sevi Laiku pa laikam pēd. nedēļu laikā dažādos portālos ir "ieskicēts" un mazliet "pacelts" šis jautājums par to, cik liela iespējamība, ka arī Latvijā varētu aizsākties "dzelteno vestu" kustība..Visiem labi zināms, ka masveidā jau sen Latvijā nekas nenotiek un ,diezgan viegli paredzams, nenotiks, ja nebūs ļoti spilgti un radikāli pavērsieni valsts dzīvē un varbūt pat pasaules notikumu kontekstā.. Salīdzināt sevi ar franču tautu mēs varam, bet, ja salīdzinam, tad jāņem vērā tautu vēsturiskie aspekti un ne tikai-
 
Latvijas gadījumā nacionālā pašapziņa ir vāja un bradāta gadsimtiem un ne tāpēc ka vēsturiski esam bijuši kalpu un zemnieku tauta un vēlāk arī padomju varas spēcīgā ietekmē,bet galvenokārt to iemeslu pēc, kas sakņojas pēdējā trīsdesmitgadē..Runa ir par milzīgu vilšanos tajā brīvībā, kāda mums ir, kā arī vilšanās valsts pārvaldē..   Un šo vajag saprast katram, to akcentēšu vēlreiz:" TAS ,KA TAUTAS PAŠAPZIŅA IR VĀJA NAV TIK DAUDZ AGRĀKO GADSIMTU PIEREDZES VAINA LATVIJAS GADĪJUMĀ, CIK PĒDĒJO NEPILNU 30.GADU VAINA, KAD IEGUVĀM, DAUDZUPRĀT, BRĪVĪBU UN TRAĢISKU VILŠANOS VALSTS PĀRVALDES SISTĒMĀ ,un tas nozīmē, ka esam arī ļoti vīlušies sevī un citos;un, kā gan citādi,un tas ir likumsakarīgi, jo varas pārvalde ir tāda, kādu mēs to pieļāvām..VARA VALDA PĀR TAUTU TĀ, KĀ TAUTA TO ATĻAUJ UN KONTROLĒ.. pēdējās desmitgadēs esam bijuši guļoši tautas sargi.."
 
 Ne velti tiek uzskatīts, ka varu Latvijas atdzimšanas pirmsākumos izzaga bijušo Latvijas čekistu un komunistu vadītāji, viņu sabiedrotie un bandītiski grupējumi, bīdot savas politintereses un biznesa lietas un viņiem arvien ir liela ietekme procesos valstī un valsts pārvaldē ..Esam bijuši pārāk labticīgi, un vēl tagad tādu ir daudz, pārāk naivi un neapzinīgi "demokrātijas" iespējās.. Un nav jau brīnums, jo lai cik tā mūsu brīvība ir ierobežota, mēs tāpat neprotam ar šo iespēju apieties..kā "brīvai" tautai mums pieredzes ir maz.. Bet ir VIENA LIETA,ko daudzi palaiž garām- caur sāpēm tauta kļūst gudrāka, spēcīgāka un vilšānās nav šķērslis un barjera, kura nebūtu pārvarāma..  Der atcerēties un  nevajag aizmirst vēsturi,ka esam arī izcilu karotāju un aizstāvju tauta- tas ir, ka mēdz teikt, asinīs..To tiešām nedrīkst aizmirst.., latvieša mentalitāte nav tik "ķīmiski aktīva" kā piem. franču, bet latvieši ir no tiem, kas "aizdegas lēnāk", gadsmitu gaitā iegūtā "cietēju tautas" pacietība mums pat ir pārcilvēciski liela un reizēm jāsaka "par nožēlu, ka tā".. Bet , kad "iekūpinam purvu", tad tas gruzd un "pārņem mežus un laukus".. 
 
Un , lai cik tauta nebūtu maza un sašķelta, mazdūšīga un vīlusies sevī un citos, tas viss var pēkšņi mainīties.. Un to es nepārspīlēju.. Mūsu tautas liela daļa vnk. neskatoties uz notiekošo valstī jūtas "pietiekoši komfortabli" lai dzīvotu pēc vecās padomju sistēmas principa "i tak saidjot"(aptuvenais tulkojums"-un arī tā būs labi").. Īsi sakot, daudziem iet ļoti grūti, bet mēs samierinamies- esam rūdīti ciešanas, esam pieraduši ciest, samierinamies pat ar to, ka mums un citiem neveicas.. Tautā gan saka:"Katrs pats savas laimes kalējs" un tā mēs arī dzīvojam, sekojošo vērtību izpratni nododot jaunākajai paaudzei -"katrs pats par sevi", līdz galam neapzinoties vienu no cilvēces vērtībām, ka tā "laimes kalšana" vispirms ir saistīta ar to, ka mēs gribam citus padarīt laimīgākus un tā tad arī dzīvojam..  Ir par daudz egoisma, alkatības un vēlmes "celt savu laimi uz citu pleciem" un uz sevi vērstu pseidovērtību ,kas mūs padara par savā ziņā vientuļniekiem savā zemē..Tas viss liecina par mūsu vājo pašapziņu un cilvēkcieņas likumību izpratnes nabadzību.. 
 
 Ir jāsaprot, ka pasaule straujiem soļiem mainās un arī paaudzes mainās un tas, kas noteikti nevar notikt šodien vai rīt, tomēr var notikt jebkad pie zināmi nezināmu apstākļu sakritības.. Jā ,arī Latvijā !
 
 Arī dzelteno vestu kustībai Francijā sākotnēji bija spontāns raksturs, viss aizsākās pēkšņi, lai arī kā Eiropas valdību uzpirkti masu mediji gribēja iegalvot, ka "tas ir kremlinu un melno iedzīvotāju kopdarbs".. Bet, nu tā jau ir milzīga kustība.. Protams,nenoliedzami, ka šādus nemierus var izmantot un izmanto dažādi ari ne ar Franciju saistīti grupējumu, tāpat ir jāsaprot- šī kustība nesakārtos lietas pasaulē, bet ieviesīs korekcijas valsts pārvaldē, kontrolē un tautas varas respektēšanā vismaz Francijā..Nekad tur vairs nebūs kā agrāk, būs savādāk..
 
  Lieta par kuru parasti noklusē protestu kontekstā ir tā, par ko runāšu sekojoši:"Liela nozīme protestos ir vispārpieņemto vērtību izpratnei sabiedrībā un nereti, jo kopumā turīgaka sabiedrība un spēcīgāks tās "vidusslānis", jo spēcīgāka kļūst tautas pretdarbība , saskaroties ar valsts varas necieņu pret tautu..  
 Franči jūtas un ir bagāti un ne tikai ar vēsturiski revolucionāro garu, bet arī viņi apzinās, ka "viņiem ir ko zaudēt", tāpēc arī cīnās par to, lai nezaudētu savas pozīcijas un to, kas viņiem ir..
 Latvijas kontekstā var redzēt pretēju procesu - mēs jūtamies nabagi,aplaupīti, jo liela daļa dzīvo trūkumā, jūtamies kā zaudētāji komunikacijā ar valsts varu,turklāt ir viens traģisks "bet",mēs neprotam novēŗtēt to pašu, kas mums tomēr ir .. Un, ja zemapziņā uzskatām, ka mums nekā nav un nav ko zaudēt, tad krīzes apstākļos var arī nesekot cīņa "par to, kas nav"..Nabadzība ,tāpat kā bagātība var padarīt cilvēkus "aklus"-un īpaši tad ,ja ir vāja tiesiskā un vērtību izpratne.."
 Ar nabagiem ir tā- ja nabagiem atņem arī viņu samierināšanos ar viņu nabadzību, nabagi sāk trakot.. Kad sabiedrība "sāk mosties" un sāk apzināties savas vērtības- tā par vērtībām runā, dzīvo saskaņā ar tām un sargā tās un mudina sabiedrību reformēties savā dzīvesveidā, atmest degradējošo un pieņemt morāli un tikumīgi skaistu izpratni un dzīves atziņas, gudrību un vērtības.. Tāpēc ne velti pasaules ekonomiku un politikas bīdītaji milzīgus ieguldījumus veic, lai grautu sabiedrības vērtību izpratni un pašapziņu, jo tiek uzskatīts, ka pār nabagiem un tādiem, kam nav ko zaudēt ir vieglāk valdīt, nekā pār tiem, kas ir cīnītāji un pieturas pie vērtībām un novēŗtē to, kas viņiem ir.. Šo der ielāgot un apdomāt arī mūsu Latvijas sabiedrības kontekstā..
Dzeltenās vestes kā simbols pretdarbībai pret valstiskiem noziegumiem, pret korumpētību un varas patvaļu nevar sniegt visus vēlamos rezultātus, bet daļu gan.. Tautas pozīcijām sarunās ar varu ir jābūt 50%:50%, ar zemtekstu, ka cits citā ieklausās, cits citu saprot un ciena.. To grib panākt Franacijas sabiedrība..  Ko gribēs panākt latviešu tauta šādā vai citos veidos, to noteiksim mēs paši, vai arī citi noteiks mūsu vietā..
 
Un tagad, lūdzu, izlasiet šī temata virsrakstu atkārtoti ! Ir jāsaprot, ka nav pasaulē pārcilvēku- ko var vieni, to var arī citi, ieskaitot Latviju un latviešus, bet pirmais pamatprincips ir vērtības.Kad iemācīsimies cienīt, mīlēt sevi un citus un ienīdīsim alkatību, mums būs ko sargāt..Un mēs apgūsim prasmi runāt ar varu cilvēkcienīgi.
 
Laiks pārdomām..
 

Komentāri   

0 # Vārds obligāti-? 2019-03-17 14:21
Šitā doma man patika, lika aizdomāties par mums pašiem Latvijā:"Ar nabagiem ir tā- ja nabagiem atņem arī viņu samierināšanos ar viņu nabadzību, nabagi sāk trakot.."

Pati valsts politika jau provocē nabagus uz agresivitāti un pretdarbību, vismaz man tā liekas.
Atbildēt | Paziņot administratoram

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt