Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Ko tik nespēj mūsu mazie..

Autors Draugu draugs

 Pirms neilga laika jau pieminēju kādu spilgtu un uzrunājošu atgadījumu, sarunājoties ar savu 2.g. veco meitiņu. Un pēdējās dienas pavadot ar savu ģimeni tā attālāk no Latvijas un ciemos pie manas māsas un viņas tuviniekiem atkal tika gūts kāds jauns un īpašs iespaids, kuras iniciatore bija mana mazā..

 Kādā brīdī, kad visi kopā gatavojāmies āra pastaigai, mana meitiņa pamanīja kādu unikālu fotogrāfiju, kuru, zinu pavisam noteikti, redzēja pirmo reizi- tajā bija mans tētis jaunībā vecumā ap 20.gadiem, kuram tagad jau "tie gadi, kuri vairs nepatīk".. Domīgi jautāju savai divgadniecei:"Hmm, kas tas par onkuli bildē?" Paskatoties te uz bildi, te uz mani-"Tas ir tētis!" - viņa atteica.  Viņas atbilde mani ieinteresēja vēl vairāk, tāpēc piebildu, ka tas neesmu es, tādējādi sarežģījot meitas nokļūšanu pie precīza secinājuma, taču viņa tik un tā bez kādām svārstībām un ar pilnu pārliecību sacīja:"Tas ir tēta tētis!" Pajautāju par to pašu, pieaicinot klāt savu dzīvesbiedri un arī tad mana divus gadus vecā meitiņa teica, citēšu precīzi viņas vārdus:"Tas ir mana tētīša tētis"..

 Jā, bija ko pabrīnīties, kā 2.gadus vecs bērns, redzot unikālu, līdz tam neredzētu bildi, spēj precīzi orientēties un izdarīt nekļūdīgu secinājumu bez jebkāda informatīva atbalsta.. Tādi atgadījumi uzrunā un atstāj atmiņas uz visu mūžu..

 Zinu, un tas nav noslēpums, diezgan izplatīta ir vecāku nekorekta attieksme pret saviem vismazākajiem, ka "viņi vēl ir maziņi; viņi neko nesaprot; vēlāk paaugsies, kļūs prātīgāki un gudrāki" utml. spriedelējumi. Manuprāt, tā vērtēt bērnus ir aplami-viņi ne tikai precīzi uztver un saprot mūsu sacīto un arī mūsu nepārdomātos teicienus, bet tas ietekmē arī bērnu pašapziņu un izaugsmi..

 Ir svarīgi bērnus rūpīgi uzklausīt, padziļināti izjautāt un viņu atbildes nereti būs "dzīvo un mācies" līmenī. Un no bērniem patiešām ir ko mācīties, atliek vien ieklausīties un prast novērtēt, ko mazie mums saka.. Tas ir svarīgi gan viņiem, gan mums, kas sakām, ka mīlam un cienam savus mazos.. Un bērniem ir daudz ko teikt un atklāt mums, atliek vien jautājums mammām un tētiem:"Vai mums patīk ne tikai runāt, bet arī cītīgi un ar nedalītu uzmanību klausīties savos bērnos?"

Mūsu veiksmes un neveiksmes bērnu audzināšanā ir bieži vien saslēgtas komunikācijā.. Lai mums izdodās!

Please enable the javascript to submit this form

 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt