Manai tautai

Es dzīvoju, un Jums būs dzīvot!

Vakara pasaciņa lielajiem un mazajiem. Kāpēc vecāki bieži vien nogurst agrāk nekā viņu bērni? (Raksts papildināts ar tā audioversiju).

Autors Draugu draugs

 Kādā ģimenē, kurā auga divi bērniņi - brālītis un māsiņa, - pienākot naktsmiera laikam, tika gaidīta vakara pasaciņa.

Ja brālim labākā pasaciņa parasti bija klusuma ievērošana no citu puses, un viņš pats drīz vien iemiga, tad pavisam citādi bija ar jaunàko māsiņu. Ar viņu bija tā - jo vairāk pasaku pirms gulētiešanas, jo labāk. Dažkārt tās pat bija sešas vai septiņas, kad beidzot mazā pamanījās iemigt. Citreiz pasaku stāstītājs pats sevi ātrāk iemidzināja, nekā mazo princesi.

Vērts pieminēt, ka mazajai pasaku klausītājai bija kāds paradums - viņa katru vakaru pasūtīja sava sižeta pasaciņas, ko ievadīja ar kādu savu domu un tad pieprasīja, lai tētis turpina... :) 

 Šajā reizē, kad jau pirmās trīs, četras pasakas bija izstāstītas un mazā jau bija gatava dot nàkamā stāsta uzdevumu, tētis ieminējās, ka pienācis laiks arī mums ievērot klusumu, jo citi jau guļ, bet mazā meitene bija nepiekāpīga un sacīja, ka grib vēl - daudzas pasakas.  Uz to tika atbildēts, ka brālim, kas čuč netālu, var traucēt mūsu sarunas un arī mammai miedziņu traucēt nebūtu labi. Mamma turklāt ir ļoti nogurusi...

"Kāpēc?" - jautāja meitiņa. Un tētis ar piemēru piemēriem stāstīja, ko dara mamma un kāpēc viņai nogurums vairāk kā dažkārt mazajiem bērniem.

Mazā uzmanīgi klausījās un varēja just, ka iejušanās "mammas ādā" viņai uzdzen miegu.

Taču tēvs, savu sakāmo turpinot, sacīja:"Piemēram, no rītiem, kad Tu pamosties, Tu drīz vien saki, ka gribi ēst, vēlies spēlēties, un daudz ir tā visa, ko bērni sagaida no vecākiem, vai ne? - un tā tam būs būt! - ja mazie domā un saprot, ka visu sagādās vecāki un sīkāk par to viņi vairs nedomā, tad daudz vairāk domu smaguma jānes pašiem vecākiem. Tieši daudzās domas un rūpes par savu ģimeni ir tas, kas, dienai paejot, patiešām liek sajust lielu nogurumu.

Mazie bērniņi domā savas domas, un tās nav tik smagas, lielie cilvēki domā "lielākas domas" un reizēm tās ir pat ļoti smagas."

Tētis vēl turpināja savu stāstu meitiņai, līdz pamanīja, ka kādu brīdi jau sarunājas pats ar sevi...

Tā pirms pusnakts gadījās manai ģimenei. Kā tas notiek Tavās mājās? - nezināšu teikt.

Cerams, ka Tev un Tavējiem labi klājas! Ar labu nakti!

 Ja tomēr miedziņš kavējas nākt, pamēģini sekojošo : uzraksti savās domās pasaciņu, ko gribētu pastāstīt sev mīļiem cilvēkiem. Iejūtoties mazliet viņu ādā jeb aizdomājoties par viņiem kādas labas domas, Tu atvedīsi miedziņu arī pie sevis! Līdz jaunam rītam...

P.s.: Nezinu, kā citiem vecākiem ar bērnu pieprasījumu pēc vakara pasaciņām veicas, bet īpaši manai mazajai grāmatu pasakas neder, jāsacer pašam. :D Ja būtu bijusi doma un mērķis, apkopot šos stāstus, tad tie būtu simtiem. Šovakar izlēmu, ka beidzot jāsāk ko pierakstīt. Varbūt arī citām ģimenēm kas der no manas ģimenes pieredzes... :)

 Šī paša stāsta audioversija atrodama te:

Šeit Jūs varat parakstīties uz jaunākām ziņam

Please enable the javascript to submit this form

 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt